Valensieši ļoti mīl dažādus svētkus un to ir daudz – gan saistītus ar reliģiskām, gan laicīgajām tradīcijām. Tāpēc gan pilsētnieki gan arī tūristi nepalaiž garām tādus nozīmīgus pasākumus kā Eiropas Formulas 1 Grand Prix, Moto Grand Prix, Valensijas tenisa čenpionātu Open de Tenis 500, Valensijas Modes nedēļu, Starptautisko Operas festuvālu.
Uz Valensiju jādodas ne tikai tiem, kas sajūsminās par lielas pilsētas straujo dzīves ritmu, kultūras daudzslāņainību, arhitektūras stilu bagātību un gastronomisko daudzveidību (Valensija skaitās paeljasdzimtene!), bet arī tiem, vēlas izbaudīt Vidusjūras piekrastes pilsētas siltās naktis un īpašo šarmu, baudot sauli uz terases ar vīna glāzi rokās jeb ēnainā parkā uz soliņa raugoties kā pilsētnieki, tūristi un laiks lēni plūst garām.
Trešā lielākā Spānijas pilsēta pēc Madrides un Barselonas ir Valensija, kas izvietojusies Vidusjūras krastā un valdzina ceļotājus ar lieliskiem laika apstākļiem, brīnišķīgām pludmalēm, plašu Vecpilsētu. lielisku moderno arhitektūru, spožiem muzejiem, vienu no pasaulē lielākajiem okeanārijiem un bagātīgākajiem zooloģiskajiem dārziem kā arī kulinārijas virsotnēm.
Uz Valensiju tūristi dodas apskatīt bagātīgo kultūras mantojumu, kas veidojies pilsētas 2000 gadu garās vēstures gaitā.
Valensija ir slavena ar savu zaļo zonu, kas 9 km garumā šķērso visu pilsētu. Tā pēc pilsētnieku lēmuma tika izveidota Tūrijas upes bijušās gultnes vietā. Tūrija, pavasaros regulāri pārplūstot, nereti izpostīja tai piegulošās teritorijas. Kad pilsētnieku pacietības mērs pēc kārtējās postažās beidzot bija pilns, upi pārcēla uz pilsētas nomali, un Valensija tika pie parku un dārzu virknes, kas ir gan iedzīvotāju gan tūristu iemīļota atpūtas vieta. Šeit atrodas arī ievērojamā spāņu arhitekta Santjago Kalatravas projektētā „ Zinātnes un Mākslas pilsēta”, kas padarījusi Valensiju par avangarda arhitektūras centru. „Zinātnes un Mākslas pilsēta”ietver Zinātnes muzeju, Planetāriju, Akvāriju jeb Okeanāriju, Karalienes Sofijas Mākslas pili jeb muzeju. Netālu atrodas arī lielisks Zooloģiskais dārzs.
Pilsētu nodibināja romieši, bet kardināli Valensijas dzīve mainījās pēc tam, kad pilsētu, tāpat kā visu Ibērijas pussalu iekaroja arābi. Vairāki musulmaņu vadošo dinastiju administratīvie rīkojumi, lāva pilsētai kļūt vēl nozīmīgākai. Tā kļuva zīda, papīra, ādas, keramikas un stikla tirdzniecības centrs. Uzkrātās bagātības ļāva uzbūvēt greznas mošejas, pirtis, ēkas ar musulmaņu mākslai raksturīgajām iezīmēm, kā arī pilsētu apjozošu sienu, kuras paliekas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām.
15. gadsimts iezīmēja Valensijas Zelta laiku, kas pilsētu padarīja par vienu no ietekmīgākajiem ekonomiskajiem, zinātnes un mākslas centriem visā Vidusjūras piekrastē. Tieši Valensijas banķieri, pateicoties saviem ienākumiem, varēja finansēt Kolumba ceļojumu, kura rezultātā tika atklāta Amerika. Tieši šajā periodā tika uzceltas skaistākās un iespaidīgākās pilsētas celtnes un tika nodibināta Valensijas universitāte.
Kā nokļūt pēc saulainas kafijas āra kafejnīcā vai pastaigas pa “Zinātnes un Mākslas pilsētu”?
Šogad decembrī no Rīgas ar vienīgo tiešo reisu turp un atpakaļ lidos īso brīvdienu tūroperators FlyMeAway. Decembra sākumā vēl iespējams sildīt degunus saulē, iet romantiskās pastaigās un malkot labu spāņu vīnu.
Vairāk par datumiem un laikiem tiešajam reisam šeit: http://www.flymeaway.lv/lv/saulaina-valensija-nedelas-nogale