Kārtām un ar rezervi
Protams, ja pāris reižu sezonā dodaties uz mežu vai kādu labiekārtotu pastaigu taku, pietiks ar ikdienas drēbēm, taču pieredzējuši dabā gājēji ir vienisprātis – āra aktivitātēm paredzētais apģērbs ir ērtāks un izmantojams arī ikdienā pilsētas apstākļos. Nevajag visu ekipējumu no A līdz Z, taču ir atsevišķi elementi, kurus noteikti vērts iekļaut savā garderobē.
Svarīgi ievērot arī "sīpoliņa" principu. Uzņēmuma Purvu bridēji vadītājs, pārgājienu eksperts Kristaps Kiziks teic, ka ir svarīgi ģērbties kārtām un labi, ja ir kādas rezerves drēbes līdzi somā vai mašīnā, ja uz pārgājiena maršrutu esat ieradies ar auto. Tuvāk miesai jāvelk apģērbs, kas labi novada ķermeņa sviedrus, – vislabāk nevis kokvilnas krekls, jo kokvilna intensīvas kustēšanās laikā sasvīst un ilgi saglabā mitrumu, bet īpaša termoveļa, kuru jāizvēlas, izvērtējot laikapstākļus un kustību intensitāti. Arī termoveļai ir dažādi veidi – aktīvām kustībām paredzēta plānāka veļa, kas ļoti intensīvi rūpējas par mitruma izvadīšanu un ātri žūst, savukārt lēnai pastaigai un atpūtai pie ugunskura labāk izvēlēties termoveļu ar merino vilnu sastāvā. Ja esat pārgājienu cienītājs un ejat visu gadu, noderēs vairāki dažādu veidu termoveļas komplekti – ziemai un aukstiem pavasariem, rudeņiem ieteicami termoveļas krekli ar garām piedurknēm un arī garās bikses, kuras var pavilkt zem speciālajām pārgājienu biksēm (tām jābūt mitrumu un vēju aizturošām, bet vieglām un plānām, lai neierobežotu kustību brīvību) vai sniega biksēm. Pārgājienā var iet arī džinsos, taču tie ir salīdzinoši cieti un nebūs tik ērti, turklāt samirkstot džinsi ilgi žūst.
Nākamajiem apģērba slāņiem ir jānodrošina siltums un jāaiztur vējš un mitrums, tādēļ pareiza secība, kā ģērbties, būtu: vispirms termoveļa, tad viegls flīsa slānis, nevis bieza dabīgas vilnas jaka, jo tāds apģērbs kustoties ātri vien sviedrēs, un galu galā – mitrumu aizturoša virsjaka.
Cauri brikšņiem un pie ugunskura
Virsējo slāni jeb jaku var izvēlēties dažādu – nebūs nekāda vaina, ja ziemā, piemēram, vilksiet to pašu ikdienas dūnu jaku, taču var būt par karstu, kā arī jāizvērtē, vai jaka ir gana mitrumu aizturoša. Vēl kāda nianse – pārgājienā var nākties brist cauri mežam pa mazām taciņām un gar krūmu zariem, tā riskējot uzplēst jakas audumu. Arī nejauši no ugunskura izkritušai dzirkstelei būs viegli šādu jaku sabojāt. Īpašajām aktīvai atpūtai piemērotām jakām audums parasti ir krietni biezāks un izturīgāks. Pārgājienos, kad termometra stabiņš nenoslīd zem -10 grādiem, kā virsējais slānis noder arī slēpošanai un snovbordam domātās jakas, taču parasti tās ir plānas, jo paredzētas aktīvām kustībām. Lēnai pastaigai labāk izvēlēties kaut ko siltāku.
Silti, sausi un bez tulznām
Pārgājiena zeķes – vai tiešām vajag? Varētu šķist, ka šī jau ir tā lieta, bez kuras var iztikt, un tā tas tiešām ir. Ja ir labi, apstākļiem piemēroti pareizā izmēra pārgājienu apavi, zeķes nav tas nozīmīgākais inventāra atribūts. Taču pārgājienā, kas garāks par 20 kilometriem, speciālas zeķes ir noderīgas, jo palīdz pasargāt kājas no noberzumiem un tulznām, turklāt, līdzīgi kā termoveļai, arī tām ir mitrumu regulējošas īpašības. Jāatceras, ka pārgājienu apavos nedrīkst vilkt parastās vilnas zeķes! Šādos apavos ir iestrādātas tehnoloģijas – membrānas –, piemēram, GoreTex, kuras nodrošina gaisa cirkulāciju un mitruma novadi, kā arī tā iekļūšanu apavu iekšpusē, taču vilna aizsprosto zābakos iestrādātās poras, un tie zaudē savas labās īpašības.
Bet par pārgājienu zābakiem vien varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu, taču īsos vārdos – tiem jābūt vienu, pat divus izmērus lielākiem nekā ikdienas apaviem, lai tad, kad kāja pēc ilgas iešanas piepampst (un tā tas notiek tālos vai sarežģītos maršrutos), atliktu brīva vieta, kur brīvi pakustināt pirkstus. Pārgājienu apavus var iedalīt pēc to augstuma (kurpes, puszābaki un zābaki), materiāla (āda vai sintētika) un pielietojuma. Visvienkāršāk pārgājienu apavus iedalīt četrās kategorijās: pārgājienu kurpes, pārgājienu (hiking) zābaki, daudzu dienu pārgājiena (trekking, backpacking) zābaki un kalnu zābaki. Kalnu zābaki Latvijas apstākļos nebūs vajadzīgi, pilnīgi pietiks ar pārgājienu zābakiem. Taču regulāri dodoties pārgājienos ar smagu somu, nesot telti un citu iedzīvi vai pašam esot svara kategorijā virs 80 kilogramiem, ērtāki būs daudzu dienu pārgājiena zābaki.
Arī āda vai mākslīgais materiāls nav tikai gaumes jautājums. Arī ādas zābakos tiek iestrādātas mūsdienīgās membrānas, taču gadījumos, ja zābaki tomēr samirkst, tie žūst daudz ilgāk nekā sintētiskie. Svarīgi arī, lai apaviem ir neslīdoša zole, kas nodrošina maksimālu saķeri ar jebkuru virsmu neatkarīgi no reljefa, turklāt labi iztur temperatūras svārstības.
Pirms pirkšanas apavi noteikti ir jāpielaiko!
Jaunus pārgājienu apavus pirms došanās dabā, it sevišķi, ja paredzēts garāks un grūtāks maršruts, vispirms vajag ievalkāt. Varat tajos pastaigāt pa mājām, pa ielu. Kristaps Kiziks uzskata: tikai tad, kad nostaigāti vairāki viegli pārgājieni, var uzskatīt, ka apavi ir ienēsāti un ir laiks garajiem maršrutiem.
Starp citu, pārgājienu zābaki ir ļoti ērti arī aukstās un sniegotās ziemās valkāšanai pilsētā. Tikai jāņem vērā, ka sāls, ar ko kaisa ielas, saīsina zābaku kalpošanas mūžu.
Pareiza kopšana
Gan pārgājienu apģērbs, gan apavi ir pareizi jākopj, lai tie maksimāli kvalitatīvi un ilgi kalpotu. Gan veļu, gan virsdrēbes ieteicams mazgāt ar šādam inventāram speciāli paredzētiem mazgāšanas līdzekļiem (tādus var atrast gan tūrisma un sporta preču, gan saimniecības preču veikalos), kas saudzīgi tīra un vienlaikus rūpējas par «gudrajām» membrānām. Mazgāšanas temperatūru nevajadzētu izvēlēties augstāku par 30 grādiem, ja vien uz apģērba kopšanas etiķetes nav norādīts kas cits.
No apaviem pēc pārgājiena ar mitru lupatiņu vai speciālu birstīti jānotīra dubļi un gruži, jāļauj tiem nožūt (bet nevajag likt uz karstiem sildelementiem), bet pēc tam jānopūš ar līdzekli, kas atgrūž mitrumu un aizsargā apavu virsmas materiālu pret nelabvēlīgu vides faktoru ietekmi.