Vienpadsimt laureāti, kurus izvēlēja "Dienas" žūrija, saņēma pa Gļeba Panteļejeva veidotai zelta kartupeļa skulptūrai. Laureāti tika izvēlēti no četrdesmit diviem gada laikā četros ceturkšņos nominētajiem kvalitatīviem un pārsteidzošiem mākslas faktiem. Galveno Dienas gada balvu kultūrā saņēma Imants Lancmanis par gleznu ciklu "Piektais bauslis. Revolūcija un kars".
Laureāti:
Režisors Viesturs Meikšāns. Iestudējums "Zelta zirgs". Valmieras Drāmas teātris. Raiņa Ziemsvētku pasakas skarba revīzija — apdullinoši svaigs, nesapušķots skats uz Latviju kā politiskās gaļas bodi, kurā pamuļķis Antiņš nejaušības pēc uzkārpās Gaismas pilī un pagalam samulst, kad, brāļu deģenerātu, padomju funkcionāra Baltā tēva un musulmaniskas šahīdas Melnās mātes grūstam, viņam nākas precēt 800 gadu "nebrīves ledusskapī" turēto kuslo veceni Saulcerīti — Latviju.
Režisore Ilze Burkovska-Jākobsena. Dokumentālā filma "Bekons, sviests un mana mamma". Ego Media. Skarbs vēstījums par Latviju pārmaiņu posmā, kas nežēlīgi, bet vienlaikus taktiski un emocionāli rāda, kā laiks salauž cilvēkus, pat tik optimistiski stiprus kā Tāle Kalna. Rekviēms Mātei kā dzimtas un māju sargātājai.
Imants Lancmanis. "Piektais bauslis. Revolūcija un karš." Gleznu cikls. Kara muzejs. Izcils "Atklātā konceptuālisma" paraugs — didaktiskais vēstījums tiek pausts gan ar jutekliski detalizēta dokumentāla un pseidodokumentāla reālisma tēliem, gan ar atskatiem uz vēsturiskām alegorijām un mītiem, gan ar darbu strukturālu organizāciju un simboliku, kas sevī slēpj patiesu vēstures fatālā traģisma izjūtu.
Gundars Ignats. "Bez jakas". Dienas Grāmata, 2009. Stāstos pārsteidz nesteidzīgais un detaļām bagātais vēstījums, spēja gan ironiski, gan nopietni spēlēties ar saturu un formu. Talantīga debija.
Ivars Zviedris. "Bēgums". Dokumentālā filma. AVE. Mikrodramaturģijā izsvērts, traģisks, bet nemoralizējošs stāsts par latvju gliemežu lasītājiem uz salas Īrijā. Asas smeldzes pilns, maģiski tēlains un daudzdimensionāls Latvijas XXI gs. sākuma portretējums, kas precīzi dokumentē liekā, mazā putekļa cilvēksajūtas labprātīgajā, bet bezjēdzīgajā darba trimdā un liek domāt par nepievilcīgo "saimnieku un vergu" tēmu latviešu kopdzīvē.
Režisors Alvis Hermanis par izrādi "Zilākalna Marta" ar 12 aktieriem un Viļa Daudziņa autorprojektu "Vectēvs". Jaunais Rīgas teātris. Izrāde "Vectēvs", kas uzdod jautājumus, uz kuriem nav atbildes. Viļa Daudziņa cilvēciskais satvars un spožā aktieriskā meistarība ļauj vienā dēstu kastē iztēloties visus Latvijas XX gs. neatšķetināmās vēstures karalaukus. "Zilākalna Marta" - formas un satura šedevrs, minimālisma estētikā radīts brīnumu gaidošās Latvijas sabiedrības mikroportrets. Aktieru meistarības parāde - Martas brīnumu 12 lieciniekus var salīdzināt ar ideāli noskaņotu klavieru taustiņiem.
Inta Ruka. Izstāde "Amālijas iela 5". LNMM. Intas Rukas cilvēciski iejūtīgā reālisma jauns un kvalitatīvs sasniegums, iedziļinoties Pārdaugavas daudzdzīvokļu mājas ļaužu pasaulē.
Kristīne Matīsa. Augusts Sukuts. "Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture. " Arsenāls, 2009. Arsenāls ir reizē dokumentāls stāsts un proza. Tas ir jaudīgs, pirmkārt, Augusta Sukuta dokumentējums, kura dzīve, idejas, kino, festivāli, priekšteči, laikabiedri, reālijas un nebeidzamās mistifikācijas grāmatā sakārtojas jaunā, aizraujošā mākslas darbā Augusts Sukuts. Otrkārt, grāmata dod brīnišķīgu ieskatu padomijas viscenzētākās no mākslām – kino – mašinērijā.
Andris Dzenītis. "Postlūdija. Ledus." Pirmatskaņojums LNSO sezonas atklāšanas koncertā, diriģents Karels Marks Šišons. Lielajā Ģildē. A.Dzenīša "Postlūdijā. Ledus" no jaunās operas "Dauka" modernistiski tembrāli un fakturāli atradumi savijas ar dziļi latvisku izjūtu. Dullā Daukas ceļš kā ekstāze un traģēdija.
Diriģents Māris Sirmais. Sinfonietta Rīga un Kristīne Blaumane. Sv.Pētera baznīcā. Programmā Dž.Tavenera, S.Bārbera, V.Kilara darbi. Māris Sirmais pārsteidz ar orķestra diriģenta debiju. Jaunieguvums diriģenta portretā – spilgti tēlains instrumentālās mūzikas redzējums.
Kristiāna Ābele. "Johans Valters." Rīga, izdevniecība Neputns, 2009. Fundamentāls, daudzu gadu pētījumos balstīts apcerējums par vismazāk zināmo Latvijas un arī Vācijas glezniecības klasiķi, kura daiļrades attīstība no neoromantiskā XIX gs. beigu, XX gs. sākuma lirisma līdz 20.gadu ekspresionistiskajam modernismam izklāstīta ar akadēmisku precizitāti un literāru izmeklētību.
Fondu Dienas gada balva kultūrā atbalsta un laureātu prēmijas nodrošina: Rietumu bankas labdarības fonds, Zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš&Slaidiņš LAWIN, Jānis Zaržeckis, SIA Domenikss