Katrā trusī paslēpta lauvas sirds

Kad zilās debesīs kā cukurvates pikas peld mākoņi un ar uzartiem tīrumiem koķetē pieneņu pļavas, pilsētnieku urda nemiera gars: hei, laižam uz laukiem vai kādu mazpilsētu! Ja ceļavējš pūš Ziemeļkurzemes virzienā, vērts iegriezties Sabilē. Aktīvas atpūtas cienītājus te piesaista Zviedru cepure, rodeļu un bagiju trase, Abava kārdina noīrēt plostu, kanoe vai kajaku un laisties lejup pa upi. Par Sabiles simbolu dēvētais Vīna kalns, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem augošais vīnogu dārzs, provocē ar plašu vietējo vīnu un sidru klāstu. Savukārt Talsu novada pašvaldības iestāde Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, kas atrodas bijušajā Sabiles sinagogā, piedāvā dažādus mākslas un kultūras pasākumus. Tūrisma ceļvedis atklāj ne to vien, bet ceļojumu par izdevušos var saukt, ja palaimējas iepazīt kādu no sabilniekiem, piemēram, sirsnīgo "leļļu mammu" Sarmīti Jurjaku.

Literārie tēli un laikabiedri

Ar ko Sarmītes darinātās papīra lelles ir īpašas? Tās nav bezpersoniskas! Gluži otrādi – katra piesaista uzmanību ar laikmetam raksturīgu apģērbu, savdabīgu sejas izteiksmi un vēstījumu. Piemēram, baronese ar saulessargu un dāma no iepriekšējā gadsimta izstrādātas rūpīgi un vienlaikus atstāj vietu fantāzijai. Tikmēr Ķenci ar citiem papīra vīreļiem nesajauks pat tas, kurš Mērnieku laikus lasījis pavirši.

Uz kopējā fona izceļas zaķi un truši. Atraktīvo ausaiņu autore pamato: "Tikpat labi es varētu taisīt citus dzīvniekus, bet zaķis un trusis ir tēli, ko iespējams daudzveidīgi pasniegt. Bērnībā bieži dzirdēju pasaku par Brālīti Trusīti, kurš pievarēja lauvu. Tajā pasakā garausis bija gana drosmīgs: kā gan citādi būtu ticis galā ar zvēru karali. Domāju, ka katrā zaķī un trusī ir paslēpies lauva. Parasti vārdus lellēm nedodu, vienīgi zaķenīti Ilzīti speciāli radīju kā dāvanu draudzenei Ilzei."

Hobija aizsākumā Sarmīte pēc bērnības fotogrāfijas izveidojusi leļļu pāri – sevi un jaunāko māsiņu Rudīti. "Roku rokā, uz pasakām un bērniem tendētas, kopā joprojām soļojam pa dzīvi. Sabilē ir forši, cilvēki cits citu pazīst un sveicina. Ja pajautāsiet, kur dzīvo skolotāja Sarmīte, jums noteikti pateiks. Arī viņi manu sirdi ir iekarojuši. Kolorītos personāžus veido šejienes kalni un lejas, straujā, brīžiem negantā Abava. Tādi arī šeit esam – burbuļojoši," Sarmīte stāsta.