Reiz kādā jaukā vakarā pie bitenieka Edgara Dzerkaļa mājas piestājuši divi vīri. Nav manījuši, ka saimnieks aiz sētas saliecies kaut ko dara. Īsti nav bijis saklausāms, ko tieši svešinieki apsprieduši un kādi bijuši patiesie nolūki, bet viens izsaucies: "Tajā mājā ir bites! Jālaižas prom!" Edgars pie sevis nosmējis – tad jau sargsuns nav vajadzīgs. Suņi gan viņam ir, un mazākā – pekinieša krustojums Lia – ir skanīgāka par zvanu. Edgaram ir arī kaķi. Kā teic meita Sintija Dzerkale, tētis esot liels dzīvnieku draugs. Bet lielākie Edgara sabiedrotie, kas darbošanos ar viņa tēva aroda mantojumu gadu gaitā pārvērtuši par noturīgu hobiju, ir bites. "Ja vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, tad pie bitēm ir vistīrākais darbs – pie tām var iet kaut baltā kreklā," noteic Edgars.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00