Ja vienkāršiem dabas mīļotājiem zemesvēža dziesma pavasara un vasaras sākuma vakaros ir visai tīkama ausīm, tad dārzu īpašniekiem tas ir signāls par kukaiņu uzbrukumu dārzā esošajiem augiem. Lai palīdzētu dārzniekiem tikt galā ar šo kukaini, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils apkopojis virkni padomu.
Bīstamais visēdājs
Tāpat kā daudzām citām sugām, arī zemesvēžiem pavasaris ir pārošanās laiks. Tā "dziesma" rodas, tēviņam berzējot spārnus un radot skaņas mātītes pievilināšanai. Visbiežāk zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) parādās Latvijas Piejūras zemienē un Zemgales teritorijā, pārējā Latvijā tas nav sastopams. Jūnijā zemesvēža mātīte vietā, kura ir irdena, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslota, kā arī kūdrainā augsnē 20–30 cm dziļumā izveido vistas olas lieluma ligzdu, kurā iedēj 30–300 oliņu. Mazuļi izšķiļas pēc 20 dienām, un visu šo laiku mātīte ligzdu apsargā. Kāpuri jeb nimfas ir 2–3 mm gari un pārtiek galvenokārt no kūtsmēsliem. Būtiski kaitīgāki tie kļūst ar otro gadu, bet pēc trīs gadiem jau ir spējīgi vairoties. Zemesvēzis ir visēdājs – ēd augu saknes, augu atliekas un citus augsnes dzīvos iemītniekus. "Atcerieties – melnzemes vai kūtsmēslu iegāde ir saistīta ar iespēju iedzīvoties zemesvēžos! Pat kopēja tehnikas izmantošana var būt pietiekama, lai tie nokļūtu dārzā. Nav vienas brīnummetodes, un tikai kompleksa paņēmienu izmantošana 2–3 gadu garumā dos panākumus. Zemesvēžiem nepatīk vēss un lietains laiks. Tādēļ var cerēt, ka pagājušais slapjais gads noteikti samazinājis to skaitu," saka M. Narvils.
Metodes ir dažādas
Bet kā ar tiem cīnīties, ja daba pati nav parūpējusies? Iespējams zemesvēžus apkarot mehāniski, irdinot (25–30 cm) augsnes un augu rindstarpas. Var izmantot salmu mulču, to regulāri laistot, zemesvēži labprāt pulcēsies zem salmiem, atliek tikai tos pacelt un kukaiņus salasīt. Zemesvēžus varat arī atbaidīt, izmantojot jauktos stādījumus, starp dārzeņu rindām vai apkārt dobēm var†stādīt ķiplokus, samtenes, fritilārijas, kā arī krizantēmas.
Ligzdu veidojot, mātīte virs tās iznīcina augus, lai to atliekas nodrošinātu siltumu. Tādējādi pēc vītušiem augiem to var atrast, uzmanīgi atrakt un ligzdu iznīcināt.
Zemesvēžus varat arī pievilināt ar ēsmu un tad iznīcināt. Izžāvē olu čaumalas un samaļ. Izkaisa zemesvēžu darbības vietās. Zemesvēži, apēdot čaumalu daļiņas, ies bojā.
Viena no apkarošanas metodēm ir arī ķeramo trauku izmantošana. Derēs trauki ar platu augšu, piemēram, burkas, plastmasas vai metāla trauki. Traukus piepilda ar rūgstošu šķidrumu – alu, ievārījuma ūdeni, medus un rauga maisījumu. To ierok 3–4 cm zemāk par augsnes virskārtu vairākās vietās dārzā, kur novēroti zemesvēžu radītie bojājumi, un pārsedz ar dēlīti. Reizi nedēļā traukus pārbauda, zemesvēžus izņem un iznīcina, traukus atliek atpakaļ.
Uzbūvē žogu!
- Dobes var norobežot, ap tām 20–25 centimetru dziļumā ierokot cieta materiāla plāksnes tā, lai līdz 5 cm ir virs augsnes virsmas.
- Zemesvēzis nevarēs piekļūt augu saknēm un citām to daļām.
- Laikietilpīgs, bet efektīvs pasākums!
trusis nejaukais