Jā, neapšaubāmi mūsu valsts ceriņu galvaspilsēta ir Dobele, kur vairāk nekā četru hektāru platībā selekcionāra Pētera Upīša izveidotajā dārzā maijā sāk ziedēt daļa no 200 daudzveidīgo šķirņu un hibrīdu ceriņu kolekcijas, kas turklāt ir viena no lielākajām pasaulē. Savukārt Vidzemē pie ceriņu kolekcionēšanas ir ķēries interjera dizainers Uģis Pīrs, veidojot dārzu un piedāvājot stādus arī citiem ziedu mīļotājiem.
Katrai gaumei savs
Katrā pilsētā, ciemā, katrā latviešu lauku sētā un daudzstāvu namu pagalmā ir pa kādam ceriņkrūmam, un pavasaris nav iedomājams bez to smaržas. Pasaulē ir vairāk nekā 2600 ceriņu šķirņu, no kurām daudzas radītas Latvijā Pētera Upīša rokām. Piemēram, vienkāršais, bet savā lakonismā cēlais baltais ceriņš Māte Ede Upītis, ko speciālists veltījis savai mammai. Šķirņu un hibrīdu skaits turpina augt, un Upīša darbu turpina ceriņu speciāliste Sarmīte Strautiņa. Uģis Pīrs stāsta, ka viņa saimniecībā esot 50 šķirņu. To izskats, augstums, smaržas intensitāte un ziedēšanas laiks ir atšķirīgs, arī krāsu nianses.
"Ceriņus pieņemts dalīt septiņās krāsu grupās un aiz burta S pievienot numuru viens vai divi atkarībā no tā, pildīts vai ne. Tā nav gluži gradācija no gaišākā uz tumšāko, bet tas ir starptautiski atzīts apzīmējums, un, pērkot stādu, cilvēkam rodas priekšstats," skaidro Pīrs. Tradicionāli ceriņu mēnesis ir maijs, un viena no šķirnēm, kas uzsāk smaržīgo ziedu maratonu, ir šķirne Buffon. Ziedi nav pildīti, bet ir izteiksmīgi ar rožainu nokrāsu, un šī ir viena no hiacintziedu ceriņu šķirnēm, kas nozīmē, ka apvieno abu smaržīgo augu izcilākās īpašības. Savukārt pildīto, kuplo balto ziedu īpašnieks, Latvijā plaši iecienītais Amūras ceriņš zied divas trīs nedēļas vēlāk nekā pārējie, ļoti vēlu zied arī rozīgais ceriņš Miss Canada. Ceriņu mīļotājiem Uģis Pīrs iesaka savā dārzā stādīt dažādas sugas atkarībā no to ziedēšanas ilguma, lai pagarinātu periodu, kad iespējams baudīt ziedu skaistumu un, protams, neatkārtojamo aromātu.
Stādīt var visu gadu
Ceriņus var stādīt visu sezonu no pavasara līdz rudenim, taču pavasarī stādītie labāk iesakņosies. Ceriņiem patīk sārmaina augsne PH6,5-7, bet kopumā tie nav cimperlīgi, taču mīl sauli, tiem nepatīk asi vēji un augsts gruntsūdens līmenis. Vislabākās ir mālainas, labi drenētas augsnes, kas bagātīgas ar minerālvielām. Pirms stādīšanas augsne jāielabo ar organisko (komposta zemi, kūdru), arī kālija, fosfora mēslojumu (vislabāk izmantot ilgas iedarbības komplekso mēslojumu). Stādīt ceriņus ieteicams 2-3 metru attālumā. Jo garāka šķirne, jo lielākam jābūt attālumam. Pērkot ceriņu stādu, jāraugās, lai tam ir spēcīga, liela sakne, nebojāts, stingrs stumbrs. Ja stāds nācis no Polijas vai Holandes, tam būs vajadzīgs introdukcijas laiks, un labāk pirkt Latvijā jau speciālistu pieradinātas sugas, kas īpašos apstākļos šeit padzīvojušas dažus gadus. «Puse no dienvidu zemēm nākušo ceriņu aiziet bojā, tie, ko varam nopirkt mūsu masu tirdzniecības vietās, pieraduši «sēdēt» Holandes siltumnīcās un Baltijas klimats tiem par skarbu,» ievērojis Uģis Pīrs. Latvijas stādaudzētāji ceriņus siltumnīcās neturot, pirms laišanas tautās tie padzīvojas ārā. Viņš iesaka pirkt trīsgadīgus stādus, lielāki būs arvien dārgāki. Ceriņi zied piektajā līdz septītajā gadā, ar to jārēķinās pēc pārstādīšanas, ka krūmam būs vajadzīgs adaptācijas laiks. Rudenī jāapgriež vecie ziedu čemuri, bet tagad ir īstais laiks izgriezt vecos zarus un nevajadzīgās atvases, veidot vainagu. Jāizgriež vidusdaļa, jo ceriņiem patīk izsauļoti zari. Visas griezuma vietas ieteicams apziest ar potvasku.