Kinoja, amarants, saldā lupīna… Izklausās gana eksotiski, jo ne katrs latvietis šos augus ir kaut reizi iekļāvis ēdienkartē, bet dzirdējis par tiem gan droši vien būs. Šie kultūraugi ir seni, un leģendas vēsta, ka kinoju un amarantu esot uzturā lietojuši arī inki un acteki, bet Latvijā gan tie ir mazāk pazīstami. Taču, kā izrādās, ne tikai mieloties, bet arī izaudzēt tos iespējams arī mūsu platuma grādos, ne tikai dienvidu zemes – to pierādījusi Signe Šlosberga kopā ar dzīvesbiedru Elmāru Pētersonu, Vidzemē iekopjot kinojas un dažu citu neparastu kultūraugu laukus līdzās jau ierastajiem griķiem un auzām.
Lauku mājas Cimbuļi Vidzemes augstienē Amatas novadā Signei un Elmāram pieder jau 28 gadus, bet viņi ir rīdzinieki un abiem pamatprofesijas saistītas ar pavisam citām jomām, taču lauku miers un dabas skaistums arvien vairāk licis apsvērt idejas, kā gleznaino vietu un aptuveni 60 hektāru plašo īpašumu lietderīgi apsaimniekot un darboties tā, lai pašiem interesanti īstenot jaunas idejas. Ar bezglutēna produktiem, tajā skaitā kinoju, bijuši pazīstami jau pasen, jo meita slimo ar artrītu un viņai diemžēl ir glutēna nepanesība. Elmārs vairāk nekā 20 gadu ir uzņēmuma Kemek Engineering līdzīpašnieks un programētājs, savukārt Signe ieguvusi zootehniķes izglītību, bet šajā profesijā nestrādā, taču ideja audzēt kinoju radusies pirms pieciem gadiem un nesusi labus rezultātus. Tapis arī uzņēmums Gusts Apinis, – ar šo preču zīmi saimniecības produkti atrodami veikalos. 32 hektāri, kur aug kinoja un citi augi, ir sertificēti kā bioloģiskās saimniecības zeme. Signe un Elmārs ar darbiem tiek galā vieni paši un atzīst – ir nogurums, taču gandarījums arī. Lai sarīkotu svētkus sev un ieinteresētajiem gardēžiem, šīs vasaras nogalē saimniecībā organizēja kinojas ziedēšanas balli ar dažādu našķu degustāciju, ekskursijām saimniecībā un pat dzīvo mūziku.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5. septembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Fernada kredit