Tuvojoties pavasarim, raugāmies, kā jūtas mūsu telpaugi. Bieži vien šķiet, ka teju vai ik gadu nepieciešams tos pārstādīt, jo gribas taču, lai augi stiepjas garumā un kuplumā, tādējādi apliecinot, ka audzētāja rūpes un gādība nav bijušas veltīgas.
Tad, kad augam vajag
Katru gadu augi nav jāpārstāda, skaidro Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne. "Augiem nemaz nepatīk, ka ik pavasari tos pārstāda, jo pārstādīšana ir stress, kam seko adaptācijas periods, jo sakņu sistēma tikusi traucēta. Dažkārt paiet vairāki mēneši, kamēr augs attopas, apgūst jauno substrātu. Ja tomēr šķiet, ka pārstādīt vajag, var līdzēt auga pārvelšana – vispirms to salaista, tad uzmanīgi aiz lapām izceļ ar visu sakņu sistēmu un augsni starp un ap tām no vecā podiņa, tad stāda lielākā podā, netraucējot saknes, bet aizpildot podu ar augsni," stāsta Z. Purne. Taču, ja saknes ir bojātas, sakaltušas, ja ir puve, tad tās jāizrevidē, sliktās jāizgriež, rētas ar kokogles pulveri jāapstrādā un jāuzmanās ar turpmāku laistīšanu.
Lai retāk būtu jāpārstāda, tomēr nevar arī stādīt mazu augu lielā podā. Var saskābt liekā zeme, kas netiek izmantota. Augu laistām, mēslojam, un liekā augsne nevis augu atbalsta, bet traucē. Bieži vien tirdzniecības vietās augi ir šķietami mazos podiņos, lai tos būtu vieglāk transportēt, tad, atvedot mājās, jāpārstāda mazliet lielākā, no tā poda pēc diviem gadiem vēl lielākā, tad atkal pārstāda pēc četriem, pieciem gadiem. Par nepieciešamību pārstādīt liecina dažādi apstākļi atkarībā no auga sugas – sakuplojis sakņu kamols, kad redzams, ka ar tām pilns podiņš un tās jau spraucas ārā pa malām un drenāžas atverēm, pilns pods ar jauniem dzinumiem, auga lielums neproporcionāli podam u. c. Augus parasti pārstāda pirms aktīvās augšanas sezonas sākšanās – februārī, martā –, bet neaiztiek, kamēr tie zied.
Īstais pods un substrāts
Kaut arī, pērkot veikalā, lielākoties dēsti aug kūdrā, dažādiem augiem nepieciešams atšķirīgs substrāts ar atšķirīgu sastāvu. Gumijkokam vajadzīgs slāpeklis, laba trūdzeme, kas veicinās lapu augšanu, orhidejām – mazāk slāpekļa, jo nav jāveicina zaļās masas augšana. "Svara, cenas un pieejamības dēļ lielākoties izplatīti ir substrāti uz kūdras bāzes. Taču pārstādot vislabāk stādīt dārza zemē, kur ir labi satrūdējis lapu komposts, un tam tikai piejaukt klāt kūdru, atkarībā no sugas, bagātinot ar papildu elementiem," skaidro augu kopšanas speciāliste.
Stādīt var gan māla, gan plastmasas podā. Māls ir hidroskopisks, un grūtāk augu pārliet, jo pods lieko uzsūc arī sevī, bet māla podu grūtāk nomazgāt, māla pods ir smagāks. Augus, kurus paredzēts ilgstoši audzēt vienā traukā, nepieciešams stādīt tādos podos, kuriem ir ūdens noteces atveres, lai novērstu sakņu pūšanas riskus. Droši varat stādīt augu piemērota lieluma plastmasas podiņā ar drenāžas caurumiņiem, kuru ievietojat dekoratīvā keramikas podā.