Kaut arī novembris ir tas laiks, kad dārzā iestājies miera periods un augi atpūšas, krājot spēkus jaunu pumpuru raisīšanai pavasarī, dzīvā radība tur tik un tā rosās, un, iespējams, ne tikai dodoties šurpu turpu savās gaitās, bet nodarot postījumus dārzkopja veikumam. Par dārza kaitniekiem ziemas sezonā visbiežāk kļūst bebri, ūdensžurkas, žurkas, dažādu sugu peles, strupastes, bet, ja dārzs atrodas pilsētas nomalē vai mežu tuvumā, kur tas pieejams savvaļas radībām, piemēram, to neieskauj kārtīgs necaurejams un nepārkāpjams žogs (žoga augstumam jābūt vismaz 1,80 metriem, ar ierasto 1,5 metru var nepietikt sniegotā ziemā, jo lielie dzīvnieki tādam var arī pārlēkt), tajā paviesoties var vēlēties arī brieži, stirnas un zaķi. Lai pasargātu dārzu no nelūgto viesu postījumiem, jau savlaicīgi ieteicams veikt sagatavošanās darbus stādījumu, galvenokārt jau augļu kociņu, aizsardzībai, iesaka agronoms Māris Narvils.
Mazie grauzēji lielāko postu nodara augļu kociņiem tad, kad ir uzsnidzis sniegs, zem kura tie pārvietojas neviena netraucēti un barības meklējumos nokļūst pie koku mizas un to apgrauž. Kad ir dziļš sniegs un tas ir irdens, arī pie augļu koku stumbriem veidojas biezs sniega slānis. Tieši šādā sniegā ļoti patīk darboties lauka un meža strupastēm. Vienkāršākais veids ir sniegu ap koka stumbru stingri nomīdīt.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 31. oktobra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!