Par ordeņiem un paldies
Sisinella, mīļi saukta par Sisīti – ziņkārīga, pašpārliecināta kaķene spīdīgā pelēkā kažokā –, arī prasa uzmanību. Prātā nāk salīdzinājums, ka saimnieki līdzīgi saviem mājdzīvniekiem. No klavierēm viņa nogāž bambusa paliktnīti. "Tā ir daļa no mana šīs vasaras trīszvaigžņu ordeņa," smejot saka Helga Ingeborga Melnbārde, viņa turpina: "Latvijas Universitātē aktīvi darbojas Erasmus apmaiņas programma, un ārvalstu studenti aktīvi piedalījās arī manis izveidotajā studiju kursā Lietišķā keramika. Pirms septiņiem gadiem kāda studente no Taivānas ieminējās, ka sakrās naudu un brauks šurp uz Dziesmu svētkiem. Šogad atbrauca. Viņa tagad Taivānā virpo, nodarbojas ar keramiku. Jautāju, kur ar to keramiku saslimusi. Viņa pasmaidīja un teica, ka tas noticis Latvijas Universitātes studijā Vāpe, jo tur bija laba skolotāja. Šī atbilde tad arī ir mans ordenis!"
Helga gan pabēdā, ka mūsu gadsimtā vārds "paldies" ir aizmirsts: "Bet es gan varu pateikt paldies, jo visi satiktie cilvēki, mani skolotāji ir bijuši stūrakmeņi, kas ļāvuši man pakāpties." Tam apliecinājums ir viņas grāmata Tornī kāpšana. Tā nav tikai autobiogrāfija, bet lielisks noteikta laika raksturojums, kas ieskicē pagājušā gadsimta notikumus. Paldies saviem brīnišķīgajiem skolotājiem keramiķiem Mildai Brutānei, Ritai Einbergai, Latvītei Medniecei, Georgam Kruglovam māksliniece pasaka arī grāmatā Veidosim! Septiņi soļi no māla līdz keramikai. "Pavisam vienkārši – mantojumā gūto dodu tālāk," saka māksliniece. Pēc šīs grāmatas visi – veci, jauni, var mācīties veidot. Ne tikai no māla, bet arī no sniega, mīklas, plastilīna. Viņas skolnieki aptver gadagājumu no pieciem līdz 75 gadiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!