Liene cigunu sāka praktizēt apmēram pirms pieciem gadiem, kad aizgāja pensijā. Tagad seniore cigunu māca arī dienas centra Ābeļzieds vienaudzēm, kur daža laba ir arī par viņu vecāka. Lienei pašai ģimenes ārsts, protams, ir, taču mūsdienu farmācijas industrijas radītos medikamentus viņa nelieto. Viņa pati sev ir gluži kā daktere.
Pietiek, aizeju pensijā!
Liene Daugule dzimusi, augusi Liepājas pusē. Skolas laikā, kā pati stāsta, nepadevušies literārie rakstu darbi: "Es visu vairāk caur sirdi izlaidu, nevis gribēju vārdos izteikt. Liepājas 5. vidusskolā bija brīnišķīgi skolotāji, visi – ķīmijas, fizikas, angļu valodas. Gribēju iestāties "angļos", jo labi zināju valodu, bet iestājos Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē."
Pēc augstskolas Liene strādājusi Liepājā, tad apprecējusies, un tālākās darba gaitas aizvedušas uz Vieglās rūpniecības ministriju. Piedzima divi bērni – dēls un meita. Lai atliktu vairāk laika mazajiem, Liene sākusi strādāt par pedagoģi Vieglās rūpniecības tehnikumā, mācījusi tehniskos priekšmetus – elektrotehniku, dažādu mašīnu un automātu darbību. "Pirms sabruka Padomju Savienība, VEF skolā mācīju radioaparatūras un televizoru remontu, regulēšanu. Kad sāka viss grūt, pārgāju uz komercdarbību, Rīgā atvēru divus Zemnieku apvienības pārtikas veikalus," atceras Liene, viņa turpina: "Arī šajā jomā nostrādāju vairāk nekā 20 gadu. Kad mana mamma pārnāca uz Rīgu, Jelgavas rajonā nopirkām īpašumu. Piešķīra mums zemi, domāju palīdzēt zemniekiem un tā nodibināju veikalus, kur realizēt zemnieku produkciju. Iestājoties Eiropas Savienībā, zemniekiem vajadzēja līdzfinansējumu, to viņi ieguldīja attīstībā. Telpas pārdevām, bet vēl kādu laiku strādāju par vadītāju. Kad man palika 72 gadi, nodomāju – pietiek, es aizeju pensijā. Jāsāk atpūsties, nodarboties ar to, kas patīk."
Vaicāta, vai tik uzņēmīgam cilvēkam kā Liene nav bijis mazliet bail no dīkas dzīves, seniore atzīst: "Bija gan! Bet mani vienmēr šajā ziņā liktenis lutinājis. Es guvu traumu vingrojot – taisot "svecīti" un piezemējoties." Pārtraucu Lieni, precizējot – "svecīti" 72 gados?! "Nu, un tad?" atteic viņa un turpina: "Pēc traumas nevarēju pakustēties. Man ir laba masiere, viņa mani sakārtoja, bet ar to nepietika. Vajadzēja no sāpēm tikt vaļā. Zāles es nelietoju visu mūžu, man ir slikti no tām. Paskatījos internetā un atradu cigunu."
Liene Daugule izvēlējusies Igoru Kudrjavcevu, Skolotāju, kurš mācījis pārējos instruktorus. Pierakstījusies uz nodarbību, kur viņai ierādīts vingrojumu komplekss. Igors iemācījis arī pašai sev noņemt sāpes, Liene paskaidro: "Elpojot pie katras izelpas domās sāpes ievelc zemē. Tik vienkārši."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 31. augusta, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VECUMS ir pēdējais brīdis,
Pasaules prieks ir ilūzija.
LND