Mierīgi vecāki – mierīgs bērns
Jevgeņija Soboļevska iesaka vecākiem sākt ar savas nervu sistēmas stabilizēšanu. “Izplatītākā problēma ir nepietiekama psiholoģiskā gatavība. Nereti vecāki neapzinās vai paguvuši aizmirst par to, kas sagaida septembrī – kā mainās ģimenes dzīves ritms un bērna slodze. Līdz ar to lielai daļai skolas bērnu vecāku mācību gada sākumā krietni pieaug stresa līmenis. Līdzko vecāki kļūst nervozi, nervozitāte nekavējoties tiek nodota arī bērniem.” Tātad – mieru, tikai mieru! Vispirms pieaugušajiem jāsaprot, ka nevajadzētu būt neiecietīgiem un nervozēt, ja bērnam kaut kas neizdodas. Ir iejūtīgi un arī neatlaidīgi jāpalīdz pielāgoties jaunajam dzīvesveidam.
Kas palīdz nervu sistēmai
Ja skolā vai gatavojot mājas darbus bērns izjūt lielu stresu, ja ir trauksmains, nervozs, ģimenes ārste atzīst, ka var ņemt talkā nervu sistēmu atbalstošus uztura bagātinātājus, un vislabāk būtu sākt ar zivju eļļu – tā ir svarīga nervu sistēmas stabilizēšanai un normālai darbībai. Vēl viens būtisks elements ir magnijs, kas atslābina un nomierina gan nervus, gan muskulatūru. “Noteikti iesaku gandrīz visu gadu lietot tik nepieciešamo D vitamīnu, kaut arī tas nav tiešā veida saistīts ar stresa pārvaldību. Protams, vajadzētu veikt analīzes, lai saprastu, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, taču ģimenes ārsta ieteiktajās profilaktiskajās devās šis vitamīns nenāk par ļaunu,” saka ģimenes ārste un piebilst, ka tad, ja bērns izjūt pastiprinātu stresu, ja sāk parādīties, piemēram, histērijas epizodes, miega traucējumi vai paaugstinās trauksmes līmenis, konsultējoties ar farmaceitu, aptiekā var iegādāties kādu bezrecepšu augu preparātu, kas pieejams sīrupa vai tablešu formā. Parasti šie preparāti satur vilkābeli, melisu, asinszāli baldriānu – vielas, kas var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu. Jāņem vērā – ja simptomi progresē, noteikti nepieciešama ģimenes ārsta vai ārsta speciālista konsultācija.
Ikdienas rutīna ir svarīga!
“Bērni, kas to ievēro, daudz vieglāk pierod pie skolas ritma,” teic ģimenes ārste un uzsver, ka tas īpaši attiecas uz pirmklasniekiem, kuri iepriekš nav apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādi. “Iesaku vismaz divas nedēļas pirms mācību gada sākuma (tātad – jau tūlīt!) bērnu modināt laikā, kādā viņam būs jāceļas uz skolu, un organizēt gulētiešanu, kā arī, iespēju robežās, ēdienreizes noteiktā laikā, tā izveidojot skaidri saprotamu dienas režīmu. Tas ļoti palīdzēs bērnam un arī vecākiem.”
Ārste atgādina, ka sākumskolas audzēkņiem gulēt jāiet ne vēlāk kā līdz pulksten 22.00. Arī vidusskolēniem ir nepieciešams labs miegs, tāpēc vajadzētu strikti iestāties par to, lai pusaudži iet gulēt ne vēlāk kā 23.00.
Redze un viedierīces
Ģimenes ārste (VCA “Aura”) Jevgeņija Soboļevska iesaka jau laikus parūpēties par bērna redzi. “Noteikti ir svarīgi pirms mācību gada sākuma pārbaudīt redzi – tas ir obligāts “mājas darbs”, gatavojoties skolai. Profilaktiskā apskate pie oftalmologa skolēniem ieteicama vienu reizi gadā, un šī speciālista apmeklējumam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.”
Jāņem vērā, ka nelabvēlīgu iespaidu uz bērna redzi var radīt viedierīču lietošana. Jo agrākā vecumā sāk un jo vairāk laika bērns tās izmanto, piemēram, skatoties animācijas filmas, jo lielāka iespēja, ka nākotnē būs redzes problēmas. Ārste uzsver: “Īpaši kaitīgi ir skatīties viedierīcē, atrodoties transportlīdzeklī, jo tur ekrāns vēl ir arī nestabils, kas redzei rada milzīgu slodzi.”
Speciālisti rekomendē bērniem un pusaudžiem viedtālruni lietot ne vairāk kā divas stundas dienā, turklāt starp tām ievērot pēc iespējas garāku pauzi. Vecāku līdzdalība ir svarīga, jo vajadzētu pieskatīt bērna stāju, attālumu starp ekrānu un acīm (33-40 cm) un, protams, saturu, ko bērns lieto internetā.
Bērniem, kuri aug ar viedierīcēm, tās aizliegt nav reāli un, visticamāk, arī nav lietderīgi, taču vecāki ar savu piemēru var demonstrēt to saprātīgu lietošanu, pašiem atturoties no ilgstošas uzturēšanās ar viedierīci rokās vai pie datora. Vēlams mudināt bērnus nodarbēm, kas tos aizrauj, kas padodas un ir interesantas, piemēram, zīmēšana, rokdarbi, konstruktori, puzles utt.
Katru dienu svaigā gaisā
Nopietna skolas vecuma bērnu un pusaudžu problēma ir skābekļa trūkums organismā, jo bērni maz laika uzturas āra. Ģimenes ārste iesaka pastaigas un rotaļas svaigā gaisā obligāti iekļaut dienas režīmā. “Pastaigas, turklāt, jebkādos laikapstākļos ir visefektīvākā slimību profilakses metode. Vecāki bieži pieļauj kļūdu, ļaujot palikt istabā, ja ārā snieg, ir slapjdraņķis vai līst. Nē, ārā vajag uzturēties katru dienu!” uzsver ārste.
Vai zobi ir veseli?
Vēl viens obligāts pasākums, kas veicams pirms mācību gada sākuma, ir zobārsta apmeklējums. “Jāpārbauda zobi un jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā. Zobu veselība bērniem ir ļoti svarīga un vecākiem tā noteikti ir jāuzrauga. Nenogurstu atkārtot saviem mazajiem pacientiem un viņu vecākiem, ka zobārsts un higiēnists ir jāapmeklē vismaz vienu reizi gadā, un zobi jātīra no rīta, vakarā, un vēlams arī dienas laika pēc ēdienreizes,” saka ģimenes ārste.
Pareizs bērna uzturs
Lieki teikt, ka skolas bērnam ir nepieciešams pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, kas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus un visus nepieciešamos mikroelementus. Uzturam ir jābūt pēc iespējas daudzveidīgam, tajā jāiekļauj dārzeņi, augļi, ogas. Dažkārt bērns atsakās no visa, izņemot makaroniem ar tomātu mērci, taču vecākiem svarīgi apzināties, ka uztura paradumi veidojas jau bērnība, ģimenē. Ja augot bērns pierod pie pilnvērtīga, sabalansēta uztura, viņš to izvēlēsies arī vēlākos gados.
“Bērna ēdienkartē reizi nedēļā vajadzētu iekļaut zivis, ikdienas uzturā jābūt dārzeņiem un augļiem, vēlams sezonālajiem un vietējiem. Svaigi dārzeņi, salāti, rukola, spināti – lielisks uzturvielu avots! Trīs reizes nedēļā bērna ēdienkartē var būt gaļa, tiesa, svarīga ir tās kvalitāte – vistas nageti, gluži kā jebkurš cits gaļas pusfabrikāts, nav labākā un veselīgākā izvēle, jo pārstrādātas gaļas produktos ir maz dzelzs un vērtīgo aminoskābju, un parasti ir pārāk daudz sāls.”
Jevgeņija Soboļevska bērna uzturā iesaka iekļaut vairāk pilngraudu produktu – gan pilngraudu maizi, gan putras. “Visbīstamākie bērna veselībai ir saldināti, gāzēti dzērieni. Tiem, izvērtējot veselības riskus, seko saldumi lielās devās, tad – viss, ko dēvē par junk food – hamburgeri, ātrās uzkodas. Diemžēl ir daudz bērnu ar lieko svaru, pie kā vainojams mazkustīgs dzīvesveids un uzturs.”
Lielāko daļu darba nedēļas bērns pavada skolā, tādēļ ir svarīgi neaizmirst par našķiem, ko ielikt līdzi skolas somā. Labi noder, piemēram, burkāni vai āboli, rieksti, kas ir vērtīgs neaizvietojamo taukskābju avots.
Brokastīs bērnam vēlams piedāvāt sieru, olas, pilngraudu maizi, kas laba zarnu un visa organisma darbībai.
Emocionāls atbalsts un pozitīvs piemērs
Bērna sagatavošana skolai ir sarežģīts process – jāpievērš uzmanību gan fiziskajiem, gan psiholoģiskajiem un emocionālajiem aspektiem.
Sekojot speciālistu ieteikumiem un radot mācībām labvēlīgus apstākļus, vecāki var ievērojami atvieglot bērna adaptāciju jaunajam mācību gadam.
Svarīgi atcerēties, ka veiksmīga skolas sākuma priekšnoteikums ir harmonija ģimenē, atbalsts un pareiza plānošana, kas palīdz bērnam sagaidīt jauno mācību gadu ar prieku un pārliecību par savām spējām.
“Ja bērns no mazotnes vēro vecāku uzvedību un redz, ka viņi, piemēram, smēķē, visticamāk, agrāk vai vēlāk arī viņš to darīs. Tādēļ esiet saviem bērniem pozitīvs paraugs it visā!” saka ārste.
Uzturvielas, bez kurām neiztikt
“Ja kādu apstākļu dēļ neizdodas nodrošināt bērnam (un arī pieaugušajam) pilnvērtīgu uzturu, atbalstu veselībai var meklēt aptiekā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre un uzsver, ka svarīgi ņemt vērā katra vitamīna “atbildības jomu” un, protams, bērna individuālās vajadzības.
A vitamīns
Ja organismā ir šī vitamīna deficīts, pasliktinās redze, var būt kavēta augšana. Tas ir iesaistīts arī imūnsistēmas darbībā, un tā trūkums nereti izpaužas kā vājāka imunitāte saaukstēšanās vīrusu sezonā.
B vitamīni
Tie ir nepieciešami centrālās nervu sistēmas darbībai, var palīdzēt uzlabot domāšanas procesus un apstrādāt lielu informācijas apjomu, var veicināt koncentrēšanās spēju palielināšanu, emocionālo stabilitāti.
C vitamīns
Antioksidants, kas aizsargā šūnas no nelabvēlīgiem vides faktoriem, veicina kaulu un saistaudu veidošanos, iekaisuma mazināšanos, aktivizē reģeneratīvos procesus.
D vitamīns
Nepieciešams, lai absorbētu kalciju, kas ir neaizstājams spēcīgam skeletam, harmoniskai bērna augšanai un attīstībai. D vitamīnam ir arī citas funkcijas – tā klātbūtne veicina citu organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanos un šis vitamīns ir svarīgi arī īstermiņa atmiņas darbībai.
E vitamīns
Stiprina asinsvadu sieniņas, var uzlabot nervu sistēmas stāvokli, kā arī koncentrēšanās spējas, kas ir ārkārtīgi svarīgi mācīšanās procesā.
Omega-3
To var saukt par bērna organisma celtniecības materiālu. Šīs taukskābes palīdz stiprināt imūnsistēmu, normalizēt vielmaiņu, samazinot vielmaiņas traucējumu attīstības iespējamību, var palīdzēt tikt galā arī ar paaugstinātu stresu.
Magnijs
Šis mikroelements ir svarīgs bērna emocionālajai stabilitātei un spējai adaptēties, turklāt tam ir nozīme arī labu mācību rezultātu sasniegšanā. Cilvēka organismā magnija masas daļa ir ļoti maza – tikai aptuveni 0,05%, taču magniju saturoši savienojumi ir iesaistīti visos galvenajos bioķīmiskajos procesos organismā.
Pirms skolas sākuma farmaceite iesaka caurskatīt mājas aptieciņu un, ja nepieciešams to papildināt, sagādājot, piemēram, plāksterus, kas vienmēr noder sīku traumu un nobrāzumu gadījumā. “Brūču un nobrāzumu ārstēšanā bērniem efektīvi ir šķidrie plāksteri aerosola formā – uzsmidzinot bojātajai vietai, uzreiz izveidojas caurspīdīga aizsargplēve un nav nepieciešams uzlikt papildu pārsēju. Jāņem vērā, ka šo līdzekli nedrīkst lietot uz strutojošām brūcēm,” skaidro farmaceite un atgādina, ka mājas aptieciņā jābūt arī bērna vecumam atbilstošām pretdrudža, pretsāpju zālēm, un antihistamīna jeb pretalerģijas līdzeklim.