Visas diētas attīstības ziņā iet pa spirāli, saka Rīgas 1. slimnīcas Šarlotes poliklīnikas uztura speciāliste Lizete Puga. Liekā svara un citās veselības problēmās kaut kas taču ir jāvaino, tāpēc vienā brīdī par galveno grēkāzi tiek nodēvēti ogļhidrāti, citu brīdi – tauki. Patlaban gan ogļhidrāti (saliktie) sākuši savu uzvaras gājienu un par tiem uzturā runā arvien labāk un labāk, tāpat arī tauki (labie) piedzīvo reabilitāciju, zeļ un plaukst. Trešais uzturvielu valis – olbaltumvielas – līdz šim lielākoties ticis cauri sveikā un uztura padomos figurējis kā "labais kareivis", tāpēc uz olbaltumvielām balstītas diētas piedzīvo zināmu popularitātes vilni. Tajā pašā laikā arī šīm diētām ir savas blaknes, tāpat jaunākie pētījumi liecina, ka pārmērīga olbaltumvielu uzņemšana bērnībā, tieši tāpat kā saldumi, veicina metabolā sindroma, liekā svara un diabēta rašanos vēlāk. "Tāpēc vislabāk ir pieturēties pie mērenības visās uzturvielu un produktu grupās, izvairīties no pārstrādātiem pusfabrikātiem, kur visa kā ir par daudz, pašam ikdienā kombinēt dažādus produktus un dzīvot laimīgi," rezumē L. Puga, tomēr nenoliedz, ka olbaltumvielām ir ļoti svarīga loma mūsu organismā.
Jāuzmanās vegāniem
Olbaltumvielas jeb proteīni ir mūsu ķermeņa pamatu pamats – organisma ķieģelīši, būvmateriāls, kas nodrošina dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas. "Mēs olbaltumvielas apēdam ar ēdienu, un tālāk tās aizceļo uz visām šūnām, arī enzīmiem, hormoniem," stāsta L. Puga. Tās nepieciešamas organisma augšanai, attīstībai, atjaunošanās procesiem, arī aizsargfunkcijai.
Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm. Pārtikas produktos sastopamas galvenokārt 20 aminoskābes, kuras tiek iedalītas aizstājamās (cilvēka organismā var veidoties no citām aminoskābēm) un neaizstājamās – tādas ir astoņas, un tās mums ar uzturu jāuzņem katru dienu.
Tiesa, pašam detalizēti analizēt, kuros produktos neaizstājamo aminoskābju ir vairāk un "ka tikai es tās neapēdu par maz", īsti nav vērts. "Tas ir svarīgi pie kādām smagām slimībām vai pēc sarežģītām operācijām, lai veicinātu dzīšanas procesus, bet tad talkā nāk speciālie aminoskābju maisījumi, kur tieši par to ir padomāts," norāda L. Puga.
Olbaltumvielu avoti ir gan gaļa, zivis, olas, jūras veltes, piena produkti, gan pākšaugi, pilngraudu produkti, rieksti, arī sēnes un sēklas. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas cilvēka organisms atpazīst un asimilē vieglāk, taču nav konkrēti noteiktas proporcijas, cik daudz proteīnu jāuzņem no dzīvnieku un cik – no augu valsts produktiem. Galvenais ir atcerēties, ka optimālā olbaltumvielas saturošo produktu deva ir 2–3 porcijas jeb saujas dienā – cik nu liela katram cilvēkam paša sauja ir.
"Tam, kurš labprāt ēd un kuram patīk ēst, tas absolūti nav sarežģīti. Pieaugušajam dienā uz katru sava svara kilogramu jāuzņem aptuveni 0,8–1 g olbaltumvielu, bērniem arī (tikai tad, ja ir zems svars vai kādas nopietnas veselības problēmas, šī nepieciešamība aug līdz 2 g uz ķermeņa kg). Vidējam latvietim, kurš sver 70 kg, tie tātad būtu ap 70 g. Simt grami gaļas jau satur 20 g olbaltumvielu, turklāt parasti mēs sev pagatavojam vairāk – 150–200 g gaļas. Tie ir jau 40 g olbaltumvielu. Ja vēl brokastīs uzēdam 150 g biezpiena, kas dod 30 g olbaltumvielu, – gatavs! Līdz ar to veselam cilvēkam par pietiekamu olbaltumvielu uzņemšanu nav jāuztraucas," stāsta L. Puga.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 15. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!