Kā iesaka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane un uztura speciāliste Dārta Tene, piemēram, sīpoli, āboli un banāni jāglabā atsevišķi no citiem augļiem un dārzeņiem (un cits no cita), jo tajos atrodamās vielas veicina blakus esošo produktu bojāšanos. Tomātus un avokado glabā normālā istabas temperatūrā, bet ne karstumā vai ledusskapī, savukārt kartupeļus – tumšā, vēsā vietā, lai tie neasnotu un nezaudētu uzturvērtību. Sakņu dārzeņiem pirms likšanas ledusskapī jānogriež laksti – tas aizkavēs bojāšanos. Ogas var droši saldēt, tā tās saglabās vērtīgos vitamīnus.
Visvairāk vitamīnu ir dārzeņu un augļu mizā un tieši zem tās, tāpēc tos vislabāk ēst nemizotus, tikai labi nomazgātus. Sagriežot kādu produktu, skābekļa ietekmē notiek vitamīnu oksidēšanās. Šī iemesla dēļ augļus, dārzeņus un ogas ieteicams ēst pavisam drīz pēc sagriešanas vai mizošanas. Ja sagriezti produkti jāuzglabā ilgāk, tie jāliek slēgtā traukā un ledusskapī – vitamīni zudīs lēnāk. Lai novērstu oksidēšanos, sagrieztus vai nomizotus dārzeņus var ielikt vēsā ūdenī, bet augļus – ūdenī ar citrona sulu. Tiesa, mērcējot ilgstoši, zūd ūdenī šķīstošie vitamīni.
Ir gan arī izņēmumi, kad skābekļa klātbūtne rada pozitīvu efektu. Brokoļos un citos krustziežu dzimtas dārzeņos esošie sulforafāni darbojas kā spēcīgs antioksidants, kas attīstās skābekļa ietekmē un labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu un mazina iekaisuma procesus. Gatavojot maltīti, brokoļus ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos un atstāt tos traukā vai uz dēlīša 40 min, ļaujot sulforafāniem aktivizēties. Ja pēc tam brokoļus apstrādā termiski, sulforafānu zudums nebūs tik liels.
Daļa vitamīnu un minerālvielu tiek zaudēta, pārtikas produktus cepot vai vārot. Visvairāk šādi zūd folijskābe, tiamīns, niacīns, B6, B12, C vitamīns un minerālvielas: varš, kālijs un dzelzs. Tādēļ ogas, dārzeņi, augļi pārsvarā jāēd svaigi, bet, gatavojot maltīti, jāatceras – jo īsāku brīdi karsēsi un darīsi to zem vāka, jo mazāks būs uzturvielu zudums. Dārzeņiem saudzīgāka ir tvaicēšana.