Psihiskās veselības aprūpes jomā notikusi būtiska attīstība

Meklē efektīvāko metodi

Multiprofesionālā komanda seko līdzi, kā cilvēks veseļojas, un pieņem kopīgus lēmumus par viņa terapiju, lai psihiatriskā rehabilitācija notiktu veiksmīgi. Šāda prakse ieviesta Latvijas stacionāros, kā labs piemērs kalpo Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatoro centru Veldre un Pārdaugava pieredze. "Ir paredzēts, ka šī virziena attīstībai finansējums būs arī nākamgad ne tikai ambulatorajos centros, bet arī psihiatru praksēs reģionos," saka veselības ministres padomniece Marta Krivade. Savukārt ārsts psihiatrs Elmārs Tērauds atzīst, ka šāds darbs ar pacientiem noticis arī iepriekš pēc pašas slimnīcas iniciatīvas un ar iekšējiem resursiem, bet tagad multiprofesionālās jomas speciālisti var sākt strādāt arī citās psihiatriskajās stacionāra struktūrās. "Ja agrāk šī iespēja bija pieejama tikai dienas stacionāra pacientiem, tad tagad šādas komandas ir izveidotas arī, lai ārstētu pacientus atvērtā tipa psihiatriskajās nodaļās, kā arī Latvijas lielākajā psihiatriskajā stacionārā Tvaika ielā. Rehabilitācijas komanda ambulatorajos centros Rīgā ir dubultojusies, līdz ar to arī pieejamība ir būtiski uzlabojusies. Multiprofesionālās komandas veidojas arī stacionāros ārpus Rīgas – Jelgavas slimnīcā Ģintermuiža, Daugavpilī, Liepājā, Strenčos. Rīgā un reģionos šajā jomā ir atšķirīgas problēmas. Galvaspilsētā psihiatriskajai rehabilitācijai varam piesaistīt labus speciālistus, arī aprīkojums kabinetiem ir, bet pietrūkst telpu, jo katram speciālistam vajag vietu, kur strādāt ar pacientu, vadīt grupas nodarbības. Reģionos ir piemērotas telpas, bet sliktāk ar speciālistiem. Lai arī atalgojums ir diezgan konkurētspējīgs, speciālistu piesaiste ārpus Rīgas ir sarežģīta. Tas tiek risināts dažādi, piemēram, Daugavpilī ergoterapeitiem ir veidota speciāla apmācību programma, bet tas prasīs gadus, lai reģionos pacientiem būtu pieejami speciālisti," skaidro Tērauds. Arī pacienti ne vienmēr vēlas iesaistīties rehabilitācijas procesā, tomēr lielākā daļa šīs pārmaiņas vērtē pozitīvi. Kvalitatīva rehabilitācija ir nozīmīga, lai ilgtermiņā mazinātu ārstēšanās ilgumu slimnīcās. "Mums nevajag pavairot konsultāciju skaitu, vajag palielināt kvalitāti," saka ārsts. "Un tāpēc ir nozīmīgi, ka multiprofesionālajās komandās starp speciālistiem notiek sadarbība, atrodot pacientam efektīvāko ārstēšanas metodi."


Trūkst speciālistu

Jauno speciālistu trūkumu mēģina apzināt un risināt. "Viens burbulis speciālistu trūkuma ziņā jau ir plīsis, un tas ir bērnu psihiatrijas jomā," saka Tērauds. "Tika izmainīta bērnu psihiatru rezidentūras apmācības programma. Ja līdz šim vajadzēja iegūt psihiatra sertifikātu un pēc tam mācīties papildus vēl divus gadus, lai kļūtu par bērnu psihiatru, tad tagad var stāties tieši bērnu psihiatra rezidentūrā un četros gados iegūt specialitāti. Pagājušajā gadā vēl ar veco sistēmu uz sešām rezidentūras vietām nebija neviena pieteikuma, šogad ir jau 23. Nākotnē vēl varētu notikt specializēšanās noteiktos virzienos, bet līdz tam mums vēl ceļš ejams. Tagad tuvojas divi citi burbuļi, kas ir tiesu psihiatrijas jomā, kur katastrofāli trūkst speciālistu, un arī narkoloģijas jomā ir vajadzīgi jaunie speciālisti un jaunu metožu ieviešana atkarību ārstēšanā."