To vidū, kuriem sociālās aktivitātes ir samazinājušās, visvairāk ir iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem jeb 56%, kā arī gados vecākie iedzīvotāji vecumā no 60-74 gadiem jeb 51%. Šādu atbildi apstiprināja 53% Latgalē un Vidzemē dzīvojošie, 49% respondenti no Rīgas, bet pārējos reģionos tā atbildēja vidēji 45%.
To, ka sociālās aktivitātes ir pieaugušas, visvairāk – 23% – atzinuši jaunieši vecumā no 18-29 gadiem. Vecumā no 30-49 gadiem sociālo aktivitāšu palielināšanās bijusi vērojama vēl uz pusi mazāk respondentu vidū, 50-59 gadu vecumā tikai 7% atzinuši, ka vairāk sākuši apmeklēt pasākumus, tikties ar draugiem, radiem u.tml., bet 60-74 gadu to apstiprinājuši tikai 3%. Rīgā dzīvojošie respondenti ir aktīvākie, atzīstot, ka aizvadītajos piecos gados viņus sociālās aktivitātes pieaugušas.
Inga Orleāne, interniste, dienas stacionāra vadītāja „Veselības centru apvienībā”: „Aizvadītie pieci gadi sakrīt ar daļu no Covid-19 pandēmijas laika, kad sociālās aktivitātes klātienē bija ierobežotas, un tas noteikti atsaucas arī uz sabiedrības labsajūtu un veselību šodien. Ārsta praksē var novērot, ka sociāla izolācija un vientulība nenoliedzami ir saistīta ar zemāku fizisko aktivitāšu līmeni, mazkustīgu dzīvesveidu, arī mazāku augļu un dārzeņu uzņemšanu uzturā, ar uzvedību, kas negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu arī smadzeņu veselību, piemēram, ir pētījumi, kas atklāj būtisku iespējamību saistībai starp vientulību un smēķēšanas paradumu. Satraucoši, ka bērni un jaunieši, kuri savā ikdienā mazāk ir vienaudžu vidū, mazāk sporto, ir mazkustīgāki, ātri var iedzīvoties problēmās, kas ar mazkustīgumu saistītas. Viens no šādiem faktoriem ir liekais svars. Lai būtu vesela sabiedrība, lai izvairītos no papildu riskiem sirds un asinsvadu veselībai, ir svarīgi vienam otru atbalstīt, saskatīt riskus un nepieļaut sociālu izolētību nevienā no vecumu grupām.”
39% uz aptaujas jautājumu: “Kā aizvadīto piecu gadu laikā vērtējat savas sociālās aktivitātes – sabiedrisku pasākumu apmeklējumi, tikšanos ar draugiem, radiem, kolēģiem, domubiedriem?” atbildējuši, ka tās palikušas nemainīgas. 45% no šādi atbildējušajiem respondentiem ir vecumā no 60-74 gadiem, kas ir visvairāk starp visām vecuma grupām. Savukārt reģionu griezumā lielākais īpatsvars – 45% ir Pierīgā dzīvojošie, kā arī Latgalē dzīvojošie – 43%.
Noskaidrojot atbildes uz jautājumu, cik lielā mērā iedzīvotāji piekrīt apgalvojumam, ka jūtas vientuļi, nesaprasti, neraugoties uz to, ka viņu sociālā dzīve ir aktīva, lielākā daļa – 60% norādījusi, ka tam nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt. Pilnībā šim apgalvojumam piekrīt tikai 7% un 20% respondentu norādījuši, ka drīzāk piekrīt. No vecuma grupām, kuri apstiprinājuši, ka drīzāk tā varētu būt, ka jūtas vientuļi, lai arī viņu sociālā dzīve ir aktīva, visvairāk – 30% atbildējuši vecumā no 18-29 gadiem.
“Varam vērot, ka ekonomiski aktīvajā vecumā būtiska dzīves daļa ir darba ikdiena, bērnu audzināšana un skološana, tādēļ lielākas cerības, lai veltītu laiku savām vēlmēm, tiek saistītas ar pensijas vecuma sasniegšanu. Tomēr aptaujas dati liecina, ka tieši gados vecāko iedzīvotāju sociālās aktivitātes ir samazinājušās pat pusei no šīs grupas respondentiem. Būtiski, ka pat nedaudz vairāk nekā seniori sociālo aktivitāšu samazināšanos savā ikdienā atzīst iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Mēs, farmaceiti, kā pirmās pieejamības speciālisti dažkārt vērojam, ka uz aptieku nāk vientuļi cilvēki, kuriem vairāk par izsniegtajām zālēm ir vajadzīga saruna. Tas dara bažīgus par to, vai slimības gadījumā šie cilvēki ir pietiekami līdzestīgi, vai vientulība nenomāc un nepadara vienaldzīgākus, domājot par savu veselību. Protams, jābūt arī laikam tikai sev, bet apmeklēt pasākumus, tikties ar draugiem, radiem ir ļoti svarīgi, jo, uzturot sociālos kontaktus, sarunājoties, daloties izjūtās, rūpēs, cilvēks vienlaikus rūpējas par sevi,” ir pārliecināta “Mēness aptiekas” farmaceite un diennakts aptiekas vadītāja Gunita Pētersone.
Saskaņā ar jauno Amerikas Sirds asociācijas zinātnisko paziņojumu, kas publicēts žurnālā „The Journal of the American Heart Association”, sociālā izolācija un vientulība par aptveni 30% palielina sirdslēkmes vai insulta risku,. Paziņojumā arī norādīts, ka trūkst datu par iespējām, kas var uzlabot sirds un asinsvadu veselību cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti vai vientuļi. Apkopojot ASV pieejamos datus, speciālisti atgādina, ka sociālā izolācija tiek definēta kā reta personiska saskarsme ar cilvēkiem sociālo attiecību nolūkos, piemēram, ar ģimeni, draugiem, vienas kopienas vai reliģiskās grupas locekļiem. Bet vientulība ir tad, kad cilvēks jūtas viens vai viņam ir mazāk sakaru ar citiem, nekā viņš to vēlētos. Lai gan sociālā izolācija un vientulības sajūta ir saistītas, tās nav viens un tas pats, jo cilvēks var dzīvot salīdzinoši izolētu dzīvi un nejusties vientuļi, un otrādi, cilvēki ar daudziem sociālajiem kontaktiem joprojām var izjust vientulību.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” Sirds mēneša ietvaros 2023. gadā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.