Apliecinājums kompetencei un izaugsmei
Farmaceita sertifikāts Kristapam nozīmē daudz: “Vēlos izglītoties un attīstīties, arī pēc universitātes diploma iegūšanas nestāvēt uz vietas, jo domāju, ka mēs ikviens esam tas, cik daudz zinām. Ja vēlamies sasniegt vairāk, apgūstam kaut ko jaunu vai padziļināti mācāmies par jau zināmo. Sertifikācijas eksāmens nebūt nav viegls, tam ir jāgatavojas, jāatkārto universitātē apgūtais, papildinot ar farmācijas nozares aktualitātēm, jāpārzina arī saistošie normatīvie dokumenti. Sertifikāts ir apliecinājums tam, ka farmaceits ir motivēts papildināt zināšanas un prasmes, pilnveidot profesionālo kompetenci. Priecājos, ka esmu to izdarījis!”
No intereses par augiem līdz farmācijai
Lēmumu studēt farmāciju Kristaps pieņēma, mācoties vidusskolas pēdējā klasē: “Mani interesēja ģeogrāfija, bioloģija, ķīmija – kaut šai priekšmetā negāja viegli, zināju, ka man tas patīk. Augstskolā ķīmiju apguvu aizvien labāk un tā sāka padoties.”
Bērnības vasarās Kristaps ar mammu bieži gāja pļavā. “Mamma labi pārzināja augus, rādīja un stāstīja, kur ir gaiļbiksīte, kur pelašķis, raspodiņš, asinszāle. Varbūt tāpēc Rīgas Stradiņa universitātē mani tā aizrāva farmakognozija – mācība par augiem. Patika pētīt augus, vērot tos mikroskopā, saskatīt aktīvās vielas. Studiju laikā rudenī vācu kalmju sakneņus – sameklēju kāda dīķī un gariem zābakiem kājās bridu ūdenī, lai tos dabūtu. Par rezultātu biju ļoti gandarīts – izžāvēju un nodevu universitātei, lai varētu mācīties arī nākamie studenti. Man joprojām patīk strādāt ar augiem un mēdzu ieteikt ārstnieciskos augus mūsu klientiem, jo ne vienmēr uzreiz ir nepieciešamas zāles, dažreiz, piemēram, klepus gadījumā, var palietot mārsilu vai Islandes ķērpi.”
Kristaps atzīst, ka grūtākie ir pirmie divi studiju gadi, kad jāapgūst vispārīgie priekšmeti – fizika, matemātika, tomēr arī tie noder aptiekas ikdienā, jo viss ir saistīts. “Sarežģīts priekšmets ir fizioloģija, bet bez tās nav iespējams saprast, kā strādā organisms un kādi ir medikamentu iedarbības mehānismi.”
Grūtākos studiju posmos, kad mākušas šaubas, vai īsā laika sprīdī varēs apgūt apjomīgu informāciju, Kristapu motivējusi mamma. “Viņa nav ne mediķe, ne farmaceite, taču vienmēr atbalstīja, mudināja nepadoties un turpināt.”
Piešķirt sarunai dziļāku jēgu
Aptiekā aizvadīti pieci darba gadi – pirmie divi, studējot un strādājot par farmaceita palīgu, nākamie trīs – jau kā pilntiesīgam farmaceitam. “Sākumposmā man bija lieliska prakses vadītāja. Viņai esmu pateicīgs par to, ka tik labi apguvu darba pamatus,” saka Kristaps, ar labu vārdu atceroties pirmo darbavietu un aptiekas vadītāju. Tieši tur sāka veidoties viņa profesionālās iemaņas un rūpīga attieksme pret aptiekas klientiem. Tagad jau krietnu laiku Kristaps strādā citā lieliskā savstarpēji atbalstošu “Mēness aptiekas” kolēģu komandā. “Farmaceitam ir jābūt empātiskam, jāsajūt klienta iekšējais pārdzīvojums, tas palīdz veidot labu kontaktu un tādā atmosfērā ikviens jūtas nepiespiesti, spēj izklāstīt savu veselības problēmu un vajadzības. Tas dod iespēju dziļākai sarunai, kas cilvēkam var būt ļoti noderīga. Nereti tieši šādā sarunā atklājas nozīmīgi ar zāļu lietošanu saistīti apstākļi. Piemēram, klients atnāk ar stāstu par kādu medikamentu, kas, viņaprāt, neder, taču sarunā noskaidrojas, ka viņš lieto arī citas zāles un, visticamāk, tieši kāda no tām var radīt novēroto blakusparādību. Vai, piemēram, cilvēks it kā nenozīmīgi piemin, ka viņam ir sauss klepus, bet iztaujājot varu secināt, ka klepu kā blakusparādību, iespējams, izraisa viņa lietotais medikaments. Parasti šādās un līdzīgās situācijās mudinu aprunāties ar savu ģimenes ārstu, ja nepieciešams, arī es ar ārstu varu sazināties.”
Kristaps ir pārliecināts, ka farmaceitam jābūt mazliet psihologam, jāspēj izveidot ar cilvēkiem tādu saikni, lai veicinātu uzticēšanos. “Laba farmaceitiskā aprūpe, ko varu piedāvāt aptiekas apmeklētajiem, sniedz lielu gandarījumu. Vienmēr ir prieks, ja manī ieklausās, ja jūtu, ka cilvēki dodas projām, sapratuši visu sacīto, un redzu, ka arī nākamreiz viņi izvēlas iegriezties mūsu aptiekā. Īpašs prieks, ja nāk tieši pie manis,” saka Kristaps.
Jaunība nav trūkums!
Lai gan Kristapa profesionālais ceļš vēl nav mērāms gadu desmitos, viņš uzskata, ka jauniem speciālistiem ir savas priekšrocības. “Dažreiz saskaramies ar aptiekas klientiem, kuri nav mierā, ka pretī stāv gados jauns farmaceits. Vēlos apliecināt, ka jaunie speciālisti arī ir zinoši, labi orientējas mūsdienu medicīnas tendencēs, interesējas par jauniem medikamentiem, pārzina tehnoloģijas, ātri un labprāt atrod aktuālāko informāciju. Farmaceita jaunība nav trūkums!”
Kristaps uzsver, ka farmaceita un aptiekas klienta kvalitatīva un jēgpilna sadarbība var veidoties tad, ja ir ieinteresētas abas puses. “Vēlētos, lai mūsu klienti justos droši, būtu gatavi sarunai un tam, ka farmaceits var sniegt daudz noderīgas informācijas, lai vairotu viņu zināšanas par veselību, tātad – uzlabotu veselībpratību. Vienmēr ir patīkami strādāt ar cilvēkiem, kuri labprāt uzklausa. Manuprāt, gājienu uz aptieku vajadzētu plānot un, ja ir iespējams, nākt tad, kad ir vairāk laika sarunai bez steigas.”
Pacietību un mieru
Farmaceitam patiesi rūp pacientu zināšanas par savu veselību un ārsta nozīmēto terapiju. “Bieži saskaros ar situācijām, kad cilvēki gadiem ilgi lieto kādus preparātus, taču nezina ne to nosaukumus, ne arī izprot lietošanas mērķi un to, kā zāles iedarbojas uz organismu. Piemēram, ārsts izrakstījis divas urīndzenošas zāles, bet pacients nesaprot, kāpēc vienai problēmai vajag divus medikamentus, un prāto, ka lietos tikai vienu no tiem. Tad ir jāizskaidro, ka viņa gadījumā patiešām ir jālieto abi, lai uzturētu vajadzīgo kālija līmeni organismā, kas savukārt ietekmē arteriālo asinsspiedienu. Dažādu situāciju ir bezgala daudz!”
Kristaps stāsta, ka farmaceiti ikdienā rūpējas arī par zāļu pieejamību: “Vienmēr cenšamies sagādāt mūsu klientiem nepieciešamās zāles vai arī izsmeļošu informāciju par interesējošajām. Nesen kāda sieviete, kura sadarbojas ar labdarības fondu, jautāja par konkrētu recepšu zāļu pieejamību vēža ārstēšanai. Ieguvu visu vajadzīgo informāciju un sazinājos ar klienti, kura bija patīkami pārsteigta par tik operatīvu rīcību. Man vienmēr gribas, lai tad, kad cilvēkiem cenšos palīdzēt, tam ir redzams rezultāts. Manuprāt, ir svarīgi piedāvāt risinājumu ikvienai mūsu klienta situācijai, ar ko viņš vēršas aptiekā. Tas padara šo darbu jēgpilnu un arī ārkārtīgi interesantu.”
Farmaceita loma profilaksē
Kristaps atzīst, ka profilakse ir svarīga sarunas daļa farmaceitiskajā aprūpē: “Esmu par to, ka uzturēt veselību jāsāk ar nefarmakoloģiskām metodēm – veselīgāku dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, biežāku uzturēšanos svaigā gaisā, ar ēdienkartes pārskatīšanu un to produktu izslēgšanu, kas negatīvi ietekmē pašsajūtu, ar treknu, pārāk asu ēdienu samazināšanu uzturā, arī pārtraucot pārmērīgi lietot kafiju vai enerģijas dzērienus. Piemēram, ja klients jautā līdzekli kuņģa skābes samazināšanai, vispirms cenšos saprast, vai zāles rekomendētas tāpēc, ka viņš lieto daudz medikamentu, vai arī tāpēc, ka ik pa laikam rodas saasinājums, kas mēdz uzliesmot ārējo faktoru – noteiktu pārtikas produktu – ietekmē. Viens no ieteikumiem tiem, kam ir refluksa slimība jeb atvilnis, noteikti būs gulēt uz kreisajiem sāniem ar augstāk paceltu spilvenu – tad kuņģa sula tik izteikti nekāpj uz augšu pa barības vadu. Nefarmakoloģiskām metodēm noteikti ir nozīme!”
Ar domām par nākotni
Lai gan farmaceita diploms var pavērt dažādas karjeras attīstības iespējas, Kristaps nekad nav apsvēris domu strādāt, piemēram, zāļu ražotnē. “Uzreiz zināju, ka strādāšu aptiekā – vēlējos būt līdzās cilvēkiem, palīdzēt, rūpēties, izskaidrot, atrisināt. Iespējams, nākotnē labprāt kļūtu par klīnisko farmaceitu, lai strādātu kādā slimnīcā, sadarbojoties ar ārstiem. Šai jomai Latvijā ir attīstības perspektīvas. Lai kļūtu par labu klīnisko farmaceitu, jābūt lielai degsmei izzināt farmāciju vēl pamatīgāk, teicami pārzināt zāļu mijiedarbības un cieši sadarboties ar ārstiem, lai pacientam izstrādātu labākās medikamentozās ārstēšanas shēmu. Jo īpaši tiem pacientiem, kuriem ikdienā jālieto liels daudzums zāļu. Klīniskais farmaceits var palīdzēt gan optimizēt to daudzumu, piemeklējot kombinētos preparātus, gan analizēt un izslēgt zāļu nelabvēlīgas mijiedarbības. Tāpat ir svarīgi arī ņemt vērā zāļu mijiedarbību ar uzturu.”
Aptieka mainīsies un pastāvēs
Kristaps labprāt runā par to, kādas redz aptiekas jau tuvākajā nākotnē: “Ļoti velētos, lai ikvienā aptiekā būtu farmaceitiskās aprūpes kabinets (daudzviet jau tāds ir pieejams), lai cilvēki par to zinātu, saprastu, kādās situācijās var apmeklēt, un noteikti izmantotu šādu iespēju. Tur ērtos apstākļos varētu saņemt padziļinātu informāciju par zālēm, individuāli caurskatot un analizējot to lietošanu, sniedzot padomus, kā to darīt pareizi, vai, konstatējot nepieciešamību, ieteikt klientam atkārtoti sazināties ar savu ārstu, lai, iespējams, koriģētu terapiju.”
Kristaps uzskata, ka būtu svarīgi arī, lai aptiekās varētu veikt eksprestestus un mērījumus. “Aptiekā ir pieejama arteriālā asinsspiediena mērīšana, taču, manuprāt, ideāli būtu, ja varētu izmērīt cukura un holesterīna līmeni, noteikt ķermeņa masas indeksu. Tas vairotu pieprasījumu pēc aptiekas un farmaceita kā ērti un ātri pieejama veselības aprūpes speciālista.”
Daudzās nozarēs strauji ienāk mākslīgais intelekts, un medicīna nav izņēmums. Kristaps atzīst mākslīgā intelekta lomu farmācijā un labprāt izmantotu tā sniegtās priekšrocības un palīdzību darbā, taču viņš ir pārliecināts, ka nekas nevar aizstāt cilvēcisko saskarsmi. “Domāju, ka mākslīgais intelekts ne vienmēr spēs izprast katra cilvēka problēmas, diez vai būs iejūtīgs un empātisks. Jā, tas varētu sniegt pamata informāciju par zāļu lietošanu, blakusparādībām un mijiedarbībām, taču dažkārt ir ļoti svarīgi iedziļināties vai ņemt vērā arī kādus emocionālus aspektus. Nevajadzētu it visā paļauties uz mākslīgo intelektu, mums ir jāmācās un jāattīstās, jo var gadīties, ka tehnoloģijas kāda iemesla dēļ var nebūt sasniedzamas. Krīzes situācijās mums jābūt pietiekami kompetentiem, lai spējam tikt galā patstāvīgi,” saka Kristaps un ir drošs par savas profesijas nākotni. “Zāles ir un vienmēr būs cilvēkiem nepieciešamas, tās ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc palielinās dzīvildze un dzīve ir kvalitatīvāka. Kāds, iespējams, domā, ka farmaceits var būt tikai aptiekas darbinieks, kurš dienu no dienas izsniedz zāles, taču šī ir daudzšķautņaina specialitāte ar plašām nākotnes perspektīvām."