Lai izveseļotos, svarīgi pareizi un korekti lietot zāles. Savukārt hronisku slimību pacientiem, piemēram, cukura diabēta, psihisku, sirds un asinsvadu slimību pacientiem, lielākoties zāles jālieto ilgtermiņā, lai uzturētu dzīves kvalitāti, izvairītos no slimības saasinājuma vai vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās un dažkārt pat letāla iznākuma. Lai no terapijas gūtu efektu, svarīga ir pareiza zāļu deva, lietošanas režīms – cik reizes dienā jālieto zāles, kādā laikā, kad zāles jāuzsāk lietot, to mijiedarbība ar citiem medikamentiem, uzturu, dzīvesveidu. Liela daļa pacientu zāles atbilstoši ārsta nozīmētajam režīmam nelieto. “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone dalās novērojumos: “Šādu gadījumu ir daudz, teju katru dienu. Dažkārt pacienti neizņem visas zāles pat tad, ja tās ir valsts apmaksātas. Sarunas laikā ar pacientu mums jānoskaidro dažādi faktori, un bieži atklājas, ka pacientam nav saprotama vai šķiet sarežģīta zāļu lietošanas shēma. Viena no grupām, ar zemāku līdzestību ir pacienti, kuriem veselības stāvokļa dēļ ikdienā jālieto vairāki medikamenti.” Vēl kā faktorus zemākai līdzestībai farmaceite min arī mainīgo zāļu kompensācijas sistēmu, finansiālos faktorus: “Pacients apjūk no lielā skaita – ja no sešiem iepakojumiem viens vai divi ik pa laikam mainās, ir diezgan grūti ievērot lietošanas norādījumus, neraugoties uz konsultāciju un to, ka uz kastītes uzlīmētas norādes par lietošanas instrukciju.”
Saruna ar speciālistu un izpratne par terapiju
Farmaceite atzīmē, ka primāri pacientam ir jāizprot, kādēļ nozīmētās zāles nepieciešamas, kādu terapeitisko efektu tās sniegs, kādi ir ilgtermiņa ieguvumi veselībai. “Visa pamatā ir saruna un pacienta izpratne ne tikai par to, kā ir jālieto konkrētās zāles, bet arī to, kāda ir šo zāļu iedarbība, kādu efektu zāles sniegs, pēc cik ilga laika šis efekts tiks sasniegs, cik svarīgi ir zāles lietot pareizi, konsekventi, lai efekts tiktu sasniegts,” norāda farmaceite un aicina pacientus nebaidīties pārrunāt neskaidros jautājumus ar ārstu vai farmaceitu. “Līdzestība ir svarīga katram, tās pamatā ir ārsta, pacienta un farmaceita saprotama un veiksmīga komunikācija. Nepieciešamības gadījumā ir jāpiesaista arī citi ģimenes locekļi, kuri var atbalstīt tuvinieku un palīdzēt pareizi lietot zāles. Der atcerēties, ka par zāļu lietošanu un mijiedarbību ar citiem medikamentiem, uztura bagātinātājiem un arī uzturu noteikti var konsultēties ar farmaceitu. Neskaidrību gadījumā, lai izslēgtu kļūdas zāļu lietošanā vai ziņotu par kādām blakusparādībām, ja tādas pacientam novērotas, farmaceits var sazināties ar ārstu, lai atbilstoši koriģētu terapiju,” mudina Ērika Pētersone.
Atgādinājumu un rīku izmantošana līdzestības atbalstam
“Visa pamatā ir pacients, viņa dzīvesveids, vajadzības – ņemot vērā šos aspektus varam palīdzēt piemeklēt katram ērtāko un piemērotāko palīgu ikdienā,” norāda farmaceite, kā vienkāršus un ērtus risinājumus atzīmējot zāļu sarakstus, pašaizpildes zāļu lietošanas tabulas, ko var pielikt pie ledusskapja vai ielikt somā un ērti ņemt līdzi ikdienas gaitās.
Labs rīks var būt tablešu organizators. “Tāds var būt gan vienai dienai, gan nedēļai. Organizators atvieglos zāļu uzņemšanu, īpaši, ja ikdienā ir jālieto vairāki medikamenti un arī uztura bagātinātājs. Šāda zāļu kastīte būs noderīga gan, piemēram, aizņemtam un vienmēr steidzīgam cilvēkam, kam aizmirstas iedzert zāles, gan senioram, kurš dzīvo viens – lai radinieks vai aprūpētājs apciemojot var pārliecināties, vai dienas zāļu deva ir izdzerta,” norāda farmaceite un piebilst, ka plaši pieejami arī dažādi citi rīki – atgādinājumi telefonos, mobilās aplikācijas, kas ikdienā palīdzēs ievērot zāļu lietošanas režīmu un uzturēt labu veselību.
Līdzvērtīgi – ne tikai terapija, bet arī dzīvesveids un regulāri mērījumi
Vērts atzīmēt, ka līdzestības jēdziens neattiecas tikai uz zāļu lietošanu, bet arī pacienta aktīvu iesaisti savas veselības uzlabošanā, kas ietver regulāras profilaktiskās pārbaudes, dzīvesveida korekciju. “Atkal un atkal jāuzsver, cik svarīga loma ir dzīvesveidam! Medikamenti ir tikai daļa no efektīvas ārstēšanas – pacienta dzīvesveidam ir ļoti nozīmīga loma. Regulārs miegs, sabalansēts uzturs un pietiekamas fiziskās aktivitātes, kaitīgo ieradumu atmešana var uzlabot ārstēšanas rezultātus un pat samazināt nepieciešamību pēc lielākām zāļu devām,” atgādina farmaceite un uzsver, ka svarīgi ir pašiem uzraudzīt veselību, fiksēt dažādus notikumus, piemēram, asinsspiediena mērījumus, miegu, dienas režīmu, uzturu, kas var būtiski ietekmēt terapiju.
“Klasisks piemērs ir asinsspiediena mērījumi – dodoties pie ārsta pacients var būt satraukts, asinsspiediens ārsta kabinetā ir paaugstināts, tādēļ, lai nozīmētu piemērotāko terapiju, jāsaprot, kāds ir asinsspiediens ikdienā, tā izmaiņas dienas gaitā. Tāpat arī uzturs, dienas režīms – dažkārt aiz šķietamām zāļu blakus parādībām slēpjas medikamentu mijiedarbība ar uzturu, kas ir viegli koriģējama, un te talkā nāk pacienta paša pieraksti un veiktie veselības mērījumi,” stāsta farmaceite, atgādinot, ka aptiekā šim nolūkam pieejamas arī veselības mērījumu pierakstu grāmatiņas.
Iemesli līdzestības trūkumam ietver ne tikai ar pacientu, bet arī ar ārstniecības procesu un veselības aprūpes sistēmu saistītos faktorus, sadarbību ar ārstu, farmaceitu, līdzcilvēku atbalstu, sociālos un ekonomiskos aspektus. 2025. gada 27. martā pirmo reizi Latvijā un pasaulē ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta Pasaules Līdzestības diena (World Adherence Day), kuras mērķis ir pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar pacientu līdzestību labāku ārstēšanās rezultātu sasniegšanai.