Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Viltīgā multiplā skleroze

Aptuveni 2000 cilvēkiem Latvijā ir konstatēta diagnoze – multiplā jeb izkaisītā skleroze (MS). Lielākoties pacienti ir jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem, sievietes saslimst biežāk nekā vīrieši. Ne vienmēr slimības simptomi ir slimniekam uzreiz atpazīstami. Daļai cilvēku nav pierasts nelielu veselības traucējumu gadījumā uzreiz vērsties pie ārsta, tāpēc bieži vien pirmos simptomus atstāj bez ievērības. Problēma tiek piedēvēta nogurumam, stresam, saaukstēšanās slimībām. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers stāsta, ka bieži vien, kad pacients nonāk pie neirologa, viņam tiek konstatētas smadzeņu izmaiņas, kas liecina, ka saslimšana jau ilgst vairākus gadus.

Katrs slimo citādi

MS ir hroniska slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes. Tā ir autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka organisms neatšķir savas šūnas no svešām, tāpēc uzbrūk arī savējām. MS gadījumā uzbrukums ir vērsts pret mielīna apvalku, kas sargā vairākas nervu šūnas (šos bojājumus sauc par demielinizāciju). Paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas darbojas kā aizsargs, sedzot nervu šķiedras. Uzbrukuma rezultātā tiek traucēta nervu signālu kustība, iespējams, tā pat tiek apturēta pilnībā. Ja ir bojāta centrālā nervu sistēma (CNS), signāli netiek nodoti vai arī tie nav precīzi bojātā mielīna apvalka dēļ, līdz ar to rodas, piemēram, kustību, redzes, koordinācijas u. c. traucējumi. Mielīna apvalka bojājumu vietās veidojas rētas, ko dēvē par demielinizējošiem perēkļiem, un tie veidojas gan galvas, gan muguras smadzenēs. To skaits laika gaitā pieaug. "Smadzenes ir orgāns, kas regulē visas ķermeņa funkcijas. MS, tāpat kā daudzu citu saslimšanu gadījumos, jo agrāk nosakām diagnozi, jo efektīvāk varam attālināt invaliditātes iestāšanos. Ikvienam MS pacientam ir slimības saasināšanās epizodes, bet tās ir pārejošas," uzsver Millers.

MS gaita un forma ir atkarīgas no katra cilvēka individuālās imūnās sistēmas specifikas. Vienam jau 20 gadu vecumā var izpausties nopietni neiroloģiski traucējumi un viņš pēc neilga laika nonāk ratiņkrēslā, cits ar tādu pašu diagnozi nodzīvo gadus 20 un viņam nav nekādu acīmredzamu neiroloģisku patoloģiju. Diagnozes noteikšana balstās uz MR un klīniskajiem izmeklējumiem, un specifiskām analīzēm.


Saasinājumi ir neizbēgami

Katram pacientam ar līdzīgiem simptomiem atkarībā no slimības specifikas terapijas veids var atšķirties. Ir iespējams ārstēt simptomus, nevis pašu slimību, jo MS nav izārstējama. MS raksturo recidīvi jeb atkārtoti slimības uzliesmojumi, kuri parādās kopā ar jauniem simptomiem vai arī ar jau esošo simptomu spēcīgāku izpausmi. Slimības paasinājumu sauc par recidīvu. Tas MS gadījumā parasti attīstās dažu dienu laikā, ilgst 3–4 nedēļas un aptuveni mēneša laikā izzūd. MS nav nāvējoša slimība. Letāls iznākums ir rets, turklāt visbiežāk tikai komplikāciju dēļ tajos gadījumos, kad diagnosticēta ļoti progresējoša MS. Pacientu dzīves ilgums ir aptuveni tāds pats kā cilvēkiem, kuri ar to neslimo.


Slimībai dažādas formas

MS cēloņi nav zināmi. "Herpes vīrusa, Epšteina–Barra vīrusa izslimošana, arī D vitamīna deficīts – pētot slimības iespējamo izcelsmi, ir bijuši dažādi pieņēmumi par MS cēloņiem, kas tomēr 100% nav apstiprinājušies. Nav datu, ka slimība ir pārmantojama, taču Latvijā nereti novērojam gadījumus, ka slimo māte un bērns, brālis un māsa un tamlīdzīgi. Taču MS nav ģenētiski pārmantojama slimība. Turklāt ar MS slimojoša sieviete var dzemdēt veselus bērnus, bet, ņemot vērā, ka grūtniecības laikā mainās endokrīnās sistēmas darbība, kas ietekmē arī imūno sistēmu, iespējams, pēc mazuļa nākšanas pasaulē slimībai var būt paasinājums," skaidro profesors Millers.

MS ir dažādas formas. Nosakot diagnozi, parasti var noteikt smadzeņu bojājumu pakāpi, diagnosticēt simptomus, taču nav iespējams konstatēt konkrēto saslimšanas formu. 

Ir vairāki MS tipi – recidivējoši remitējoša MS – visbiežāk sastopamā MS forma (40%). Šai slimības formai raksturīgi pēkšņi slimības uzliesmojumi, kuru starplaikos ir stabils veselības stāvoklis, lai gan nav izslēgts, ka pēc recidīviem pacienta vispārējais veselības stāvoklis var pasliktināties. Šīs MS formas rezultātā MS pacienta veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Sekundāri progresējoša MS forma tiek konstatēta tajos gadījumos, kad nav tikusi ārstēta recidivējoši remitējošā MS. Ja tā netiek ārstēta, tad 50% gadījumu 10 gadu laikā tiek diagnosticēta sekundāri progresējošā MS. Pacientu veselības stāvoklis ar laiku pasliktinās. Primāri progresējoša MS – pacienti nepiedzīvo slimības recidīvus jeb uzliesmojumus, tomēr regulāri un stabili pastiprinās slimības simptomi. Veselības stāvoklis ar gadiem pasliktinās, lai gan dažiem MS pacientiem tiek novēroti mēneši un pat gadi, kuru laikā slimība neprogresē. Visbiežāk ar šo MS formu slimo vecāka gadagājuma cilvēki (virs 40 gadiem). Veselības stāvoklis pasliktinās straujāk, nekā slimojot ar citu MS formu. 

Top komentāri

Esse
E
Raksts par neko.Kur plasaak izklaastiiti simptomi?
Grende
G
Uzraksījuši arī tā - gaidiet kad paliks sliktāk, jo tā noteikti būs. Bezmaz pērc jau invalīdu ratiņus. Cilvēks ar šādu diagnozi izlasot šo rakstu var pašnāvību izdarīt. Priekš kam vajag šādus rakstus - nomācošus - bez kripatiņas cerības
JK
J
Esi vesels un nedomā,neanalizē slimības par kurām tev nevajadzētu galvu lauzīt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits