Ņemot vērā vīriešu mazāk atbildīgo attieksmi pret savu veselību, slimību otrajā vietā ierindojas seksuāli transmisīvās slimības, arī HIV/AIDS vairāk ir izplatīts vīriešu vidū. Taču ir arī slimības, kuras bieži vien beidzas ar bēdīgām sekām, jo laikus netiek apmeklēts ārsts. Jāatzīst, ka Latvijā atšķirībā no sievietēm vīriešiem slimības atklāj daudz vairāk ielaistās stadijās – aptuveni 75% vīriešu kaites sāk ārstēt jau ar traucējošiem simptomiem, nevis profilaktiskās apskatēs atklātu vēl nejūtamu slimību. Trešo vietu vīriešu slimību vidū dala asinsrites slimības un tikai stiprajam dzimumam raksturīgie priekšdziedzera jeb prostatas labdabīgie un ļaundabīgie audzēji, kas viņiem nozīmē to pašu, ko krūts vēzis sievietei, vismaz dažos aspektos noteikti... Vairāk par prostatu stāsta Veselības centra 4 filiāles Juglas klīnika urologs Alvis Laukmanis.
Kas ir prostata?
Prostata ir tikai vīriešiem – tas ir valrieksta lieluma dziedzeris pie taisnās zarna zem urīnpūšļa. Tas ir ļoti nozīmīgs dziedzeris, kurš nosaka "vīrieša būtību". Šī dziedzera loma ir pasargāt un barot spermas šūnas, izdalot speciālu šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Prostata aptver eju (urīnizvadkanālu), pa kuru urīns no urīnpūšļa izplūst no dzimumlocekļa. No vienas puses, prostata piedalās un ietekmē dzimumfunkcijas (erekciju, orgasmu, apaugļošanu), no otras puses, pat supermenis nevarēs pačurāt, ja ar dziedzeri kaut kas nebūs kārtībā.
Kādas pazīmes var liecināt par slimību?
Pirmās slimības pazīmes, kas liecina par priekšdziedzera problēmām, ir vājāka strūkla urinējot vai pat apgrūtināta, pārāk bieža urinācija. Normāla prostata jauniem vīriešiem ir valrieksta lielumā, taču ar vecumu tā var palielināties, to sauc par palielinātu prostatu jeb labdabīgu prostatisko hiperplāziju. Šajā gadījumā parasti nākas biežāk apmeklēt tualeti, tas arī rada sāpes urinēšanas procesā. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies vecuma slieksnis, kad vīrieši sāk sirgt ar hroniskām šī orgāna kaitēm. XX gadsimta vidū tika uzskatīts, ka šīs slimības ir 60–70 gadu vecu vīriešu liktenis, bet pašlaik jau četrdesmitgadīgu vīriešu vidū tās dažādās formās ir sastopamas 50% no viņiem. Pat jaunieši biežāk vēršas pie ārsta ar prostatas iekaisumu (prostatītu), ko visbiežāk izraisa infekcijas. Prostatīts ir visai izplatīts, un tā simptomi līdzinās iepriekš minētajiem. Taču šajā gadījumā nevar runāt par vēzi. Mediķi urologi mēdz teikt – šī dziedzera slimības ir bumba ar laika degli, un šī bumba var iedarboties jebkurā vecumā. Prostatas vēzis nav bieža parādība vīriešiem līdz 40 gadiem, bet iekaisumi (prostatīts) var skart arī pusaudžus.
Kā pazīt prostatas vēzi?
99% prostatas šūnu ir dziedzera šūnas, kas veido prostatas šķidrumu, kurš ietilpst sēklas sastāvā. Gandrīz vienmēr prostatas vēzis rodas tad, kad šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Tas notiek, bojājoties šūnu DNS, – tās sāk dalīties krietni ātrāk, veidojot audzēju. Vēlākās stadijās tas var izplatīties uz citām ķermeņa daļām pa asinīm vai limfvadiem. Prostatas vēzis ir nekontrolēta (ļaundabīga) prostatas (vīriešu dzimumdziedzera) šūnu augšana.
Cik daudz vīriešu skar prostatas vēzis, un kādas ir izredzes to izārstēt?
Vīriešu mirstība no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā sievietēm. Izplatītākie uroloģiskie audzēji vīriešiem ir prostatas vēzis, nieru vēzis, urīnpūšļa vēzis un sēklinieku vēzis. Visi prostatas vēža riska faktori vēl nav identificēti, bet 10% gadījumu ir saistīti ar ģimenes anamnēzi. Arī Latvijā statistika vīriešu veselības jomā ir nepielūdzama – katram desmitajam vīrietim dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju, ar kuru vien vidēji ik dienas mirst kāds stiprā dzimuma pārstāvis. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaug. Daudzi no viņiem mirst, nesasniedzot pat 40 gadu vecumu. Tomēr, ja vēzis tiek konstatēts agrīnā stadijā, pirms vēl tas ir paspējis izplatīties uz citām ķermeņa daļām, deviņos no desmit gadījumiem ir iespēja izdzīvot. Prostatas vēzis progresē lēnām, un izdzīvošanas procents ir ļoti augsts vieglā ārstēšanas procesa un pilnīgas izārstēšanas biežuma dēļ.
Pēdu un nagu problēmas
Vīriešus ļoti bieži piemeklē arī dažādas pēdu un nagu slimības. Iemesls – nepareizi koptas kājas, piemēram, pārāk dziļi izgriezti nagi u. c. Kāju nagi jāapgriež dabiskā formā – taisni (sānu maliņai – augšanas zonai – jābūt brīvai) – un jāatstāj vismaz viena milimetra garumā, lai neveicinātu nagu ieaugšanu un nagu struktūras izmaiņas. Pārāk īsi novīlēts nags rada iekaisumu un ataug biezs un neglīts.
Vīriešu pēdas vairāk ir pakļautas infekcijām, jo viņi, piemēram, vasarā valkā zeķes un staigā slēgtos apavos. Arī pārāk šauri un sintētiska materiāla apavi ir labvēlīga vide mikobaktēriju attīstībai, tāpēc lielāka vērība jāveltī higiēnai ikdienā, piemēram, vēlams veikt pēdu pīlingu un pēc vannošanas kājas nosusināt. Pirkstu starpās palikušais mitrums ir ideāla augsne baktērijām! Turklāt šad un tad vēlams apmeklēt ārstniecisko pedikīru, nevis pie podiatrijas speciālista (pēdu problēmu speciālists) doties tad, kad nagi kļūst biezi un dzelteni, var sajust nepatīkamu aromātu un papēži sāk bojāt zeķes. Turklāt nagu sēnītes ārstēšanai mūsdienās tiek izmantota droša un efektīva metode – lāzerterapija, kas temperatūras paaugstināšanās rezultātā rada neatgriezeniskas izmaiņas sēnīšu šūnās. Lāzers nebojā apkārtējos audus un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, kā tas būtu, dzerot medikamentus.
Svīšana
Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas cilvēkam palīdz uzturēt (organismam izdalot siltumu) nemainīgu ķermeņa temperatūru un izdala vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Tā palīdz saglabāt arī asins osmotisko spiedienu. Tas, ka vienam vairāk svīst rokas vai kājas, bet citam paduses, ir atkarīgs no sviedru dziedzeru daudzuma noteiktos ādas rajonos. Ja tomēr svīšana kļūst mokoša un traucējoša, mūsdienās ārstniecība piedāvā plašas iespējas, kas varbūt ne pilnībā izārstē no svīšanas, toties vismaz uz ilgāku laiku novērš to. Jāatzīst, ka cilvēka vārdu var arī aizmirst, taču viņa smarža paliek atmiņā ilgi, jo katram ir cits aromāts. Sadaloties sviedriem, rodas kairinošas vielas, kas var izraisīt niezi. Atsevišķās ķermeņa vietās var parādīties izsutumi, ādas iekaisums jeb dermatīts, pastiprināti veidoties pinnes. Jāatceras, ka dažādus dezodorējošus līdzekļus drīkst lietot tikai uz tīras un sausas ādas. Svīšanas gadījumā tiek piedāvāta fizikālā terapija, piemēram, radiofrekvences procedūras, kā arī botulīna toksīna injekcijas, kas ir efektīvas, ja svīst paduses. Ilgu laiku to pazina kā estētiskās medicīnas metodi, ko izmantoja kosmētiskā efekta – krunciņu izlīdzināšanas – panākšanai bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pieredze ārstu praksē rāda, ka botulīna toksīna injekcijas ir efektīva metode, kas palīdz cīnīties pret svīšanu.
Kā ārstē prostatas vēzi?
- Ir daudzas iespējas, kā ārstēt prostatas vēzi. Piemērotāko ārstēšanas veidu, pirmkārt, nosaka pēc slimības stadijas un agresivitātes (cik ātri vēzis aug un izplatās) slimības atklāšanas brīdī.
- Izvēloties ārstēšanu, jāņem vērā arī pacienta vēlmes un vajadzības. Svarīgākie prostatas vēža ārstēšanas veidi ir šādi:
- prostatas ķirurģiska izgriešana (to dēvē par prostatektomiju);
- staru terapija;
- zāles vai pasākumi, lai mazinātu testosterona ietekmi uz prostatas vēzi;
- dažkārt izmanto ķīmijterapiju.
Kļūdu Labojms