"Segai ir garums un platums. Augumam parasti atbilst garums. Reizēm naktī sega ir tā sagriezusies, ka grūti saprast, kādā stāvoklī tā ir. Ja tu pārāk ilgi netiec skaidrībā, kur ir garums, kur platums, sega pēkšņi kļūst apaļa."
Aivara Eipura (dzejnieka Eduarda Aivara) pieteikums neparastā, viltīgā un ļoti simpātiskā īsprozas žanrā — minimās — nāca klajā 2008. gadā ar grāmatu "minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēberu". Tagad pirmajai minimu grāmatai seko nākamā — "minimas jeb zemestrīce zābakā".
Par
grāmatu un minimām stāsta autors: "Tāpat kā dzejoļi ar gariem
virsrakstiem, arī minimas ir mans jaunievedums latviešu literatūrā. Var
teikt, ka minima ir mana literārā stihija. Tā sakņojas lakoniskā formā,
kuru es varu paturēt galvā iedvesmas brīdī, — pretēji dzejoļa
vēstnešiem, kuri ir prom, tikko tu neesi paspējis viņus apgredzenot kā
gājputnus.
Minimu, tikko es to apjaušu, es galvā izdomāju līdz izklāsta veidam
un detaļām. Tad pietiek pierakstīt vai ierunāt diktofonā tikai tēmas
nosaukumu, jo es atcerēšos to jebkurā brīdī, kad uzduršos šim pierakstam
vai audioierakstam. Ar dzejoļiem tas tā nav, jo pat šķietami veiksmīgs
sākums lielākajā daļā gadījumu negarantē veiksmīgu rezultātu. Tas
izskaidrojams ar dzejas un prozas atšķirībām gan iedvesmā, gan
realizācijā.
Turklāt minimas ir pateicīgas savā īsumā, un man ir
iespēja diezgan ātri lasītājam parādīt kādu šķietami ikdienišķu
parādību, situāciju, notikumu, sapni vai fantāziju negaidītā veidā.
Šodienas laika zibējumā minimas var izlasīt ātrāk nekā romānu, pie tam
to var darīt gan lidmašīnā, gan tramvajā, gan upmalā."
Jaunās grāmatas prezentācija un Aivara dzimšanas dienas svinības notiks 13. martā, laikraksta Diena ēkā, Mūkusalas ielā 15, plkst.18.30. Visi laipni gaidīti!