Kā atklāts jaunākajos pētījumos, atmiņas zudumu varam piedzīvot jau sākot ar divdesmit gadu vecumu! Ja vēlies, lai tava atmiņa darbotos lieliski vēl ilgi, pastāv vairāki veidi, kā pašai to trenēt. Lūk, pieci ieteikumi tavu smadzeņu ikdienas treniņam! 1. Brokastīs pilngraudu grauzdiņš!Kādā Tafta universitātes veiktajā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuri no savas ikdienas ēdienkartes izslēdz ogļhidrātus, salīdzinājumā ar tiem, kuri tos lieto, daudz sliktāk veic dažādus, uz atmiņu balstītus uzdevumus! Kādēļ? „Jo mūsu smadzeņu šūnām nepieciešami ogļhidrāti, kas organismā pārveidojas glikozē,” stāsta filozofijas zinātņu doktors Robins Kanareks (Robin Kanarek), Tafta universitātes psiholoģijas profesors. Vislabāk izvēlēties pilngraudu produktus, jo tie sagremojas lēnāk un organismu apgādā ar vienmērīgu glikozes plūsmu. Tādēļ labākā izvēle brokastīm būs, piemēram, grauzdiņa šķēle ar olu un neliela bļodiņa ogu, kas no rīta mūsu smadzenēm vieglāk palīdzēs sākt darboties!
2. Aktīvi treniņi pirms darba
Dažādas intensīvas aktivitātes palielina asins pieplūdumu galvai, tā mūsu smadzenēm sniedzot nepieciešamo skābekļa un glikozes daudzumu. Kā teikts pētījumu žurnālā „Neirobioloģija par mācīšanos un atmiņu”, tad, ja pēc intensīva treniņa centīsimies iemācīties jaunu vārdu krājumu, tas izdosies par 20% ātrāk nekā tad, ja šādu aktivitāšu pirms tam nebūs bijis. Izrādās, ka īpaši efektīvi pirms darba būtu nodoties vai nu kikboksa treniņam vai dejošanai!
3. Nomainām savu piezīmju fontu!
Vai ikdienā, dažādu atgādinājumu un plānu pierakstīšanai datorā izmanto Times New Roman fontu? Tad tā vietā pamēģini izmantot citu, nedaudz grūtāk salasāmu vai atšifrējamu! Ir pierādīts, ka šādi iespējams uzlabot ilgtermiņa atmiņu. Koncentrēšanās uz jauno fontu mūsu smadzeņu apstrādes centram gan var būt nedaudz sarežģītāka, toties šādi iespējams palielināt savas atmiņas spējas!
4. Pusdienas pārtraukumā – meklējam informāciju!
Kādā nesenā Kalifornijas universitātes pētījumā teikts, ka vienu stundu dienā pavadot internetā, aktīvi meklējot sev interesējošu informāciju (piemēram, ceļojuma galamērķus nākamajam atvaļinājumam), šis process stimulē mūsu pieres daivas daļas darbību, kura regulē īstermiņa atmiņu!
„Nervu ķēdes ir iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā un tad, kad kaut ko meklējam internetā, aktīvas kļūst vizuāli telpiskās un verbālās spējas,” skaidro Harijs Smols (Gary Small), pētījuma vadošais autors. Tomēr pētnieks uzsver, ka šie procesi neaktivizēsies internetā čatojot! Tas būs efektīvi tikai tad, ja interesējošo informāciju mērķtiecīgi meklēsim un lasīsim!
5. Vakariņu laikā nedaudz iedzeram!
Lai gan liels alkoholisko dzērienu patēriņš var radīt atmiņas zudumu, jaunākie pētījumi liecina, ka mērena iedzeršana var samazināt iespējamās atmiņas problēmas. Kāda pētījuma apkopojumā, kas publicēts Alcheimera slimības žurnālā, teikts, ka pētījuma dalībniekiem, kuri nedēļas laikā kopumā izlietoja septiņas vai mazāk alkoholisko dzērienu devas, bija daudz mazāks kognitīvo traucējumu risks, salīdzinājumā ar tiem, kuri nedzēra nemaz un tiem, kuri alkoholu patērēja vairāk.
Raksts tapis sadarbībā ar SieviešuKlubs.lv