83% aptaujāto atzīst, ka dzīvesprieks sekmējis viņu sasniegtos rezultātus. Aptaujā arī noskaidroti cilvēki, kuri, pēc iedzīvotāju domām, visvairāk devuši dzīvesprieku sabiedrībai. No iegūtajiem datiem var secināt, ka tie ir mediju darbinieki, mūziķi un sportisti.
Saskaņā ar aptaujāto viedokli, nauda dzīvesprieku neietekmē, jo dzīvesprieka trūkst gan tiem, kuriem ir zemi ienākumi, gan tie, kuriem tie vidēji un augsti ienākumi. To, ka dzīvesprieku vēlētos vairāk, atzīst 92% sieviešu un 89% vīriešu. Krasākas atšķirības vērojamas vecuma grupās: 60% no 15 – 25 gadu veciem respondentiem izjūt dzīvesprieka trūkumu, bet vecuma grupā no 56 – 70 gadiem tie ir 85%.
Respondenti, nosaucot cilvēkus, kuri viņuprāt, sabiedrībā vairo dzīvesprieku, galvenokārt, minējuši mediju darbiniekus, mūziķus un sportistus. Kā galvenās dzīvesprieku sekmējošās emocijas un īpašības minētas laipnība, atsaucība, optimisms, smaids un humora izjūta. Īpaši atzīmēts prieka trūkums, ko sniedz labs humors. Summējot iegūtos datus, var secināt, ka dzīvesprieku sabiedrībai devuši Renārs Kaupers un grupa Prāta vētra, Baiba Sipeniece, Raimonds Pauls, Fredis un Ufo, gan grupa Labvēlīgai tips, Katrīne Pasternaka, Māris Grigalis, komanda Dinamo Rīga, Olga Rajecka un Māris Štrombergs.
„Jau sen aptaujās ir ticis secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir izteiktas alkas pēc humora, kuras masu mediji un publiskā telpa diemžēl jau ilgstoši nespēj apmierināt. Tāpēc tie cilvēki, kuri uzdrošinās publiskajā telpā izpausties humora žanrā, bieži ļoti ātri gūst ievērību un popularitāti. Arī šī aptauja rāda, ka tieši publiskie „joku plēsēji” ir ļoti bieži tikuši nosaukti starp cilvēkiem, kas dod dzīvesprieku. Tāpēc atliek cerēt, ka Latvijā šādu cilvēku būs arvien vairāk un līdz ar to pieaugs arī mūsu kopīgais dzīvesprieka līmenis,” situāciju komentē Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs.