No pieteiktajiem šīs nominācijas kandidātiem čuža gandrīz vienbalsīgi kļuva par uzvarētāju. Tas skaidrojams gan šī auga plašo lietojumu apstādījumos, gan ar to, ka Latvijā savvaļā krūmu čuža ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem augiem. Kā stāsta Svilāns, krūmu čužas sīvākā konkuretne bijusi parastā purvmirte (Myricagale).
Krūmu čuža ir līdz 1,5 metrus augsts, izcili dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas visu vasaru bagātīgi zied dzelteniem ziediem. Latvijas dārzos, parkos un apstādījumos bieži sastopamas šķirnes, kas no pamatsugas atšķiras ar krūmu augstumu, ziedu un lapu krāsu. Tas ir iecienīts apstādījumu augs savas ilgstošās ziedēšanas, ātrās augšanas un noturības pret dažādiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem dēļ.
Krūmu čuža ir divmājnieks. Neraugoties uz to, sievišķajiem ziediem ir labi attīstītas, bet sterilas putekšnīcas, savukārt vīrišķajos ziedos pēc noziedēšanas auglis izveidojas, bet tajā neattīstās sēklas, kas var būt par kļūdu iemeslu, veicot pētījumus par sēklu veidošanos. Vienīgajā Latvijas savvaļas atradnē pēdējos 15 gados veiktajos sugas vitalitātes pētījumos konstatēts, ka sugai nenotiek normāla ģeneratīva atjaunošanās - čužas populācijā ir tikai veci krūmi, kas ražo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, savukārt jaunu, vitālu krūmu nav.
Vai mūsu floras retums ir apdraudēts un krūmu čuža izmirst? Kas būtu darāms, lai šo atradni saglabātu arī nākotnē? Tie ir jautājumi, uz kuriem dendroloģijas eksperti centīsies gūt atbildes, izvirzot krūmu čužu kā gada koku un pievēršot šai problēmai arī sabiedrības uzmanību.
Suga savvaļā izplatīta ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā: Ziemeļeiropā, Igaunijā; Urālos, Krievijas Tālajos Austrumos arī Ziemeļamerikā. Baltijas reģionā - Ēlandē, Gotlandē un vairākas vietās Igaunijā, savukārt Latvijā krūmu čuža savvaļā sastopama tikai vienā vietā - Abavas palienē pie Kandavas, dabas lieguma "Čužu purvs" teritorijā. Krūmu čuža savā plašajā areālā visbiežāk aug uz kaļķakmens klintīm, kā arī gar upju krastiem kaļķakmens klinšu piekājēs. Abavas ielejā čuža aug uz avotkaļķu nogulām, uz kurām akumulējusies plāna augsnes kārta ar izteikti sārmainu reakciju.