Dažādiem jumtiem
Jumta dārzu var iekārtot gan uz horizontāla jumta, gan uz slīpa. Vispopulārākie esot šāda veida dārzi virs pazemes autosstāvvietām, skaidro dārzu projektētājs Jānis Skraucis.
Jumta dārzi iedalās divos veidos, no kuriem viens ir ekstensīvie dārzi. Šādiem dārziem piemēroti arī vieglas konstrukcijas jumti, uz kā aug pieticīgi augi (lielākoties dažādu šķirņu puķes - laimiņi, sukulenti, speciāli zālāji). Parasti augu stādījums tiek veidots kā viendabīgs dažādu sugu maisījums. Substrāta biezums ir līdz 10 cm.
Otrs veids ir intensīvie jumtu dārzi, kas vizuāli ir kā parasti dārzi ar taciņām, dažāda lieluma un sugu augiem, pat krūmiem un kokiem.
Ja gribas izveidot jumta dārzu, jāsāk ar ēkas konstrukcijas izvērēšanu, iesaka Jānis, jo jumta dārza svars ir liels - jārēķinās ar 150 kilogramu smagumu uz vienu kvadrātmetru plus sniega un pārējo apstākļu slodze. Tāpēc, pirms ķerties pie dārza ierīkošanas, vispirms kopā ar būvekspertu jāizpēta, kāda ir slodzes izturība. Vislabāk jumta dārza ierīkošanu uzticēt nozares profesionāļiem, lai tas kalpotu ilgi un neradītu postījumus būvei, neapdraudētu iemītnieku drošību. Kvalitatīvs jumta dārzs var kalpot pat 50 un 100 gadu vai tikpat ilgi, cik ilgs būs ēkas mūžs.
"Modernie dārzu ierīkošanas materiāli ir veidoti maksimāli viegli un tiek klāti vairākos slāņos. Piemēram, ir īpašs substrāts, kurā stāda augus, tas nav melnzeme, bet vieglāks augsnes maisījums, turklāt ar hidroregulējošām īpašībām - no tā ūdens izsūcas ārā daudz ātrāk, vienlaikus saglabājot nepieciešamo mitruma līmeni. Zem augsnes ir speciāls slānis, kas izskatās kā olu kārbas pamatne - tieši mitruma novadei. Zem tā - hidroizolējošo segumu kārtas, slāņi, kas aiztur sakņu cauraugšanu," skaidro dārzu projektēšanas speciālists.
Izturīgi un ilgmūžīgi augi
Intensīvajiem dārziem parasti tiek ierīkotas automātiskās laistīšanas sistēmas. Ja dārzs atrodas augstu, piemēram, uz piecu vai deviņu stāvu ēkas jumta, tas ir pakļauts samērā skarbiem apstākļiem - intensīvākai saulei, arī spēcīgākam vējam, tāpēc augi, kas tur tiek stādīti, jāizvēlas izturīgāki. Lai izvairītos no vēja postījumiem, iespējams lielāku augu saknes speciāli iestiprināt augsnē. Arī dārzu apmales, margas un taciņas tiek veidotas no īpaši jumtu dārziem piemērotiem materiāliem.
Kā jau jebkurš dārzs, arī jumta dārzs ir jākopj - jālaista, jāmēslo, jāravē, jāapgriež augi, jāpārstāda. Jāseko, lai drenāžas sistēmas neaizsērē un nekrājas ūdens, un jāizvēlas tādi augi, kas ziemā nenosals. Spirejas un kalnu priedes, bārbeles ar krāšņu lapojumu, dažādas graudzāles, tūjas, sukulenti un sūnas ir īpaši piemēroti augi jumta dārzam, jo šie augi ne tikai nav kaprīzi, bet tiem nav arī pārāk lielu prasību laist saknes dziļumā. Piemēram, zālienam vajadzīgs 15-20 cm augsnes dziļums, krūmiem - līdz 50 cm, bet kokiem - jau līdz 1,5 metram, tāpēc vietās, kur paredzēts iestādīt koku uz jumta, jādomā par citiem risinājumiem.
Jumta dārza ierīkošana nav lēts prieks, kaut arī paredzams, ka dārzs kalpos daudzus desmitus gadu. Jārēķinās, ka katrai detaļai ir savas izmaksas, un no drošības un kvalitātes viedokļa taupīt nav jēgas. Vidējās izmaksas ir, sākot no 50 līdz 100 eiro uz kvadrātmetru.