Aicina patērēt
Latvijas Patērētāju tiesības aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane skaidro, ka, piemēram, dāvinājumi, akcijas vai kādu produktu paraugu izsniegšana ir visizplatītākais mārketinga un reklāmas paņēmiens, kā piesaistīt jaunus klientus. Bērniem ir liela ietekme kāda produkta pirktspējas palielināšanā, jo viņi vienmēr ir gatavi pirkt un spēj ietekmēt vecāku lēmumu par kādas preces iegādi, intervijā Dienai skaidro britu patērētāju tiesību aizsardzības eksperte Anna Fīldere. Precīzi orientēts mārketings bērnos veicina vēlmi patērēt pēc iespējas vairāk. Tas ir drošs garants, ka bērns būs apzinīgs patērētājs arī brieduma gados.
Kanādas pētījuma dati liecina, ka 52% trīsgadīgo un 73% četrgadīgo bērnu bieži vai vienmēr vecākiem prasa nopirkt lietas, kurām ir noteikts zīmols. A.Fīldere paradumu attīstību skaidro tā: mazulis mantu brīnumzemes eksistēšanu apzinās jau no gada vecuma, kad vecāki viņu paņem līdzi uz lielveikalu. Divu gadu vecumā viņš spēj savilkt paralēles starp preci, kas tiek reklamēta televīzijā un ir atrodama lielveikala plauktos. Asaras un niķi ir tikai viens no veidiem, kā bērns var piespiest vecākus viņam kādu no vēlamajām lietām nopirkt. Trīsgadnieks jau atpazīst zīmolus un sāk izvēlēties lietas. Četru gadu vecumā iemācās maksāt, bet piecu gadu vecumā var iet uz veikalu un maksāt pats par saviem individuālajiem pirkumiem.
Hamburgeru reklāmas
Lai ierobežotu bērniem adresēto reklāmu negatīvo ietekmi, daudzās Eiropas Savienības valstīs produktu reklamēšana bērnu auditorijai ir būtiski ierobežota. Piemēram, Zviedrijā un Grieķijā ir aizliegtas reklāmas bērnu raidījumos auditorijai līdz 12 gadiem. Latvijā nav tik stingru ierobežojumu. Latvijā ar likumu ir aizliegta reklāma vai mārketings, kurā ir tieša bērna uzrunāšana ar aicinājumu un pamudinājumu preci iegādāties, piemēram, nopērc, tev jānopērk vai pajautā vecākiem, lai nopērk! - stāsta S.Gertmane.
Eksperti vecākiem iesaka jau no mazotnes savām atvasēm mācīt, ka dzīve nav balstīta uz tērēšanu, bet kopā būšanu un kopējo aktivitāšu izdzīvošanu, kritiski izvērtēt reklāmu saturu un skaidrot bērniem, kas ir konkrētā reklāma un kādi ir tās uzdevumi vai mērķi. A.Fīldere uzsver, ka bērnu auditorijai visnepiemērotākās ir tās reklāmas, kuras ataino hamburgerus, našķus un citas neveselīgas uzkodas, tādējādi veicinot neveselīga dzīvesveida un ēšanas ieradumu veidošanos. (Ceturtā daļa bērnu Kanādā vecumā no septiņiem līdz 12 gadiem ir ar lieko svaru.) Tieši šādas reklāmas pasaulē izraisījušas vislielākās diskusijas un dažās valstīs, arī Lielbritānijā, ir aizliegtas raidījumos, kuru auditoriju veido vismaz 25% sešpadsmitgadnieku.
Reklāmas internetā
Eksperti uzsver, bērna garīgajai un sociālajai veselībai daudz nopietnākas un bīstamākas ir slēptās reklāmas, piemēram, tās, kuras bērnu visbiežāk uzrunā virtuālajā pasaulē ar interaktīvām spēlēm un loterijām. Arvien biežāk reklāmdevēji ar interneta lietotājiem mēģina nonākt ļoti personīgās attiecībās - ievāc dzimšanas datus, vārdu, dzīvesvietu. Vēlāk bērns tiek apbērts ar reklāmu sūtījumiem e-pastā, pastkastītē vai tā parādās kā reklāmkarogs interneta vietnē, kuru bērns regulāri lieto.