"Šobrīd dabā ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi izcilai sēņu ražai – ir daudz lijis un vienlaikus pieturējies salīdzinoši silts laiks. Protams, ražu ietekmē arī katra iemīļotā meža atrašanās vieta un tajā sastopamās koku sugas, tomēr iesaku visiem doties sēņot tieši tagad. Ja turpināsies spēcīgie nokrišņi un ilgstošās lietusgāzes, t as sēņu ražu ietekmēs negatīvi, jo to augļķermeņi jau tā lielā daudzumā satur ūdeni, un sēnes ar palielinātu ūdens saturu bojājas daudz ātrāk," stāsta mikoloģe Inita Dāniele, Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja. "Labvēlīgie laikapstākļi arī ir ietekmējuši to, ka šogad Latvijas meži ir bagāti ar sēnēm."
Ogas un sēnes kā vērtīgāko no
dabas veltēm a/s Latvijas valsts meži un SEB banka veiktajā pētījumā
norādījuši divas trešdaļas respondentu. Pētījuma dati arī liecina, ka
sēņošanas un ogošanas cienītāju īpatsvaru ietekmē respondentu vecums –
jaunākajā vecuma grupā (16-19 gadi) tikai 17% norādījuši šīs par savām
iecienītākajām nodarbēm, savukārt iedzīvotāji virs 50 gadiem – gandrīz
60%. Dalot atbildes pēc aptaujāto dzīvesvietas – laukos vai pilsētā –
noskaidrots, ka dabas velšu vākšanu vairāk iecienījuši tieši Latvijas
lauku reģionos dzīvojošie.
Latvi
jā līdz šim ir zināmas vairāk nekā 4100 sēņu sugu, kas gadā dod
aptuveni 60 000 tonnas ēdamās produkcijas. 1100 ir t.s. cepurīšu sēņu
sugas, no kurām apmēram 300 ir atzītas par ēdamām, savukārt 30 – par
indīgām. Sēņotāji parasti pazīst un izvēlas lasīt vidēji divdesmit līdz
trīsdesmit sēņu sugu. Sēņu speciāliste Inita Dāniele min, ka sēnes
iespējams atrast gandrīz jebkur – piemēram, pagājušajā gadā Rīgas
centrā, parkā pie Latvijas Nacionālās operas, mikoloģe atklājusi pavisam
jaunu sēņu sugu, kas nodēvēta par "sīpolkāta kroksardzeni".