Pirms tam bija ilgs un ērkšķains posms, piecus gadus valsts maizē ieskaitot.Nākamais latviešu kriminālliteratūras spīdeklis, vēl puika būdams, bijis spiests pastāvīgi sadzīvot ar izsalkumu. Lai to remdētu, vasarās viņš sirojis pa ģimenes dārziņiem, bet ziemās ēdamo čiepis šķūnīšos un veikalos. Viens no šādiem sirojumiem beidzies pat ar pakaļdzīšanos un šaušanu! „Izaudzis” no šķūnīšu aptīrītāja ampluā, Kolbergs ķēries pie smalkākām lietām – uzņēmumu aptīrīšanas, kā arī tirgošanās ar ārzemju jūrniekiem, kam pietiekami liels šķērslis nav bijusi arī nosacīta sodāmība. Krimināllietas ierosināšanā pret Kolbergu liktenīga gan izrādījās nevis valūta, bet gan balts krekls, kāda meitene, ļaunatminīgs milicis un portsigārs. Nonācis uz cietuma nārām, Kolbergs par „piecu gadu rūtaino perspektīvu” nebūt nepriecājās, taču vēlāk viņš secinājis – šī pieredze lieti noderējusi kriminālžanrā.Visu humora pilno un kā detektīvs saistošo Egila Zirņa rakstu par Andra Kolberga raibo dzīvi lasiet jaunākajā žurnāla LEĢENDAS numurā!
Mūsu vienīgais kriminālklasiķis - Andris Kolbergs
Šodien Andris Kolbergs ir tik stabila vērtība latviešu prozā, ka šķiet – viņa slavenie kriminālromāni te bijuši vienmēr. Taču patiesībā Kolbergs literatūrā tā īsti ienāca samērā vēlu. Viņa pirmais romāns Krimināllieta trijām dienām tika laista klajā 1977. gadā, kad Kolberģim – tā viņu sauca kolēģi latviešu padomju humora un satīras žurnālā Dadzis – bija jau 39 gadi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.