Citi uzsver, ka mīlējoties nedrīkst ne par ko citu domāt, kā tikai par savu partneri, citi atkal saka: jāsāk ar priekšspēli, bet es to visu esmu izmēģinājusi, taču rezultāta nav. Kādreiz pat masturbācijas ceļā mēģināju sasniegt orgasmu. Jutu, ka tuvojas kulminācija, bet tomēr atkal kaut kas pietrūka. Es ļoti gribētu uzzināt kādu ieteikumu, ko man darīt, man tik ļoti gribētos piedzīvot brīdi, kad varēšu atzīties mīļotajam: BEIDZOT MAN BIJA ORSASMS,URRĀ!
Skaidro personīgo attiecību treneris Arturs Šulcs.
Vīram — muļķa apliecība
Jāatceras, ka sekss nenotiek starp vienu, bet diviem cilvēkiem. Nevar
mīlēties ar cilvēku, kuram neuzticies, tad labāk nemīlēties vispār! Ja
vēlies pilnvērtīgas seksuālās attiecības, ir jāiemācās runāt, otram
pateikt, kas viņam sanācis labi, cik daudz ir izdevies un kādas sajūtas
vēl gribētos piedzīvot. Grūti par to runāt parasti ir tad, ja no
vecākiem saņemts mantojums, ka vēlēties seksu ir kaut kas slikts un
apkaunojošs, ka vīrieši neko citu negrib kā vien to, lai sieviete gulētu
platām kājām un viņi varētu uzrāpties viņai virsū. Šādas negatīvas
nostādnes zemapziņā iekodē domu, ka baudu gūt ir slikti.
Ja sieviete tur noslēpumā faktu, ka viņa seksā orgasmu negūst, tas no
viņas prasa lielu enerģiju — viņai taču nepieciešams nemitīgi tēlot.
Acīmredzot sievietei mācīts, ka vienmēr jābūt labai meitenei un viņa
nedrīkst atzīties, ja kaut kas nenotiek tā, kā no viņas gaida. Taču
baudas gūšana vistiešākajā veidā saistīta ar spēju ļauties procesam. Ja
sieviete baidās būt atklāta, kāda gan tur ļaušanās?
Sieviete min, ka viņas vīram neko teikt nav vērts, jo viņš "nosodīs un
apsmies". Šādi sieviete lēmumu pieņem otra cilvēka vietā. Faktiski viņa
vīram izraksta muļķa apliecību — otrs ir stulbenis, ar kuru runāt nav
vērts. Sieviete faktiski neciena savu partneri, viņu uzskata par brutālu
primitīvistu. Vēl vairāk — sieviete arī pati sev ir uzlikusi
ierobežojumus, jo aprakstītajā situācijā top skaidrs, ka viņas vajadzība
pēc orgasma nav legāla. Taču nerunāšana noved strupceļā.
Ja patiesi ir tā, ka vīrs apsmej sievas seksualitāti, rodas jautājums,
kāpēc viņa ir kopā ar šādu cilvēku? Jo vīrs taču izņirgā sievietes
vajadzības! Mums visiem vienmēr ir izvēle, jo apkārt ir pietiekoši
daudz cilvēku, kas spēs pieņemt savu un otra seksualitāti. Ja sieviete
apzinās, ka izvēle pastāv, bet paliek kopā ar cilvēku, kas par viņu
ņirgājas, viņa apzināti sevpiesprauž plāksnīti ar uzrakstu "cietēja".
Tomēr, ja gribas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi visās tās izpausmēs, ir
jāstrādā ar sevi. Vissvarīgāk ir atbrīvoties no pagātnes mantojuma, kas
bieži nāk mums līdzi no bērnības un nereti traucē arī pieaugušā vecumā.
Terapijas laikā cilvēks izdara inventarizāciju, ko tālākajā dzīvē līdzi
ņemt un ko nē. Nav vienas brīnummetodes, ar kuras palīdzību uzreiz
atrisināt visas dzīves nebūšanas, taču solīti pa solītim negatīvo
pagātnes mantojumu var dzēst.
Latvijā seksam nav valodas
Liela problēma arī ir tā, ka Latvijā, runājot par seksu, nav runāšanas
kultūras, tradīciju, faktiski nav vārdu, ar kuru palīdzību saprasties.
No vienas puses ir terminoloģija, kas apzīmē fizioloģiskās norises un
medicīnisko pusi, no otras — banalizētā, brutālā un rupjā valodas forma,
kādā mēdz runāt par seksu. No legālās dzīves aprites seksa
verbalizēšana ir izstumta. Taču jebkura joma var attīstīties tikai tad,
ja tai ir skaidra terminoloģija, tai skaitā arī tā, ko lieto arī
vienkāršā tauta ikdienā. Diemžēl šai jomā kultūras lauks nav iezīmēts un
vidējā latviešu ģimenē par seksu nerunā. Taču, ja nav vārdu, valodas,
lai seksā saprastos, ir visai grūti panākt, lai cilvēki spētu realizēt
savas vēlmes.
Raksts tacis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv