Ar to nodarbojas SIA LDz ritošā sastāva serviss, kas savulaik izveidots kā atsevišķs Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmums, kas veic dīzeļlokomotīvju remontu, nomu un modernizāciju, kā arī kravas vagonu remontu. Tiesa, šodien uzņēmuma sadarbības partneru loks ir daudz plašāks gan Baltijas valstu, gan Krievijas un Eiropas mērogā. Mūsdienās uzņēmums turpina jau pagājušā gadsimta sākumā veiksmīgi uzsākto Latvijas dzelzceļu attīstības procesu.
Priekšvēsture
Līdzās daudziem citiem valsts tautsaimniecības attīstības pasākumiem pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada novembrī tika uzsākts Latvijas dzelzceļu pārņemšanas process no vācu okupācijas iestādēm. Kaut gan pirmās lokomotīves, kā arī ritošā sastāva remontdarbnīcas (Galvenās darbnīcas) Liepājā tika nodotas Latvijas pārziņā jau 1919. gada janvārī, sarežģītā ģeopolitiskā situācija un Atbrīvošanās karš aizkavēja dzelzceļu pārņemšanas un sakārtošanas jautājumu.
1919. gada otrajā pusē situācijai nostabilizējoties, tika sākts darbs pie vienota Latvijas dzelzceļu administratīvā aparāta izveidošanas un sistēmas sakārtošanas. 1919. gada 5. augustā tika nodibināta Latvijas valsts dzelzceļu virsvalde, par kuras mantinieci mūsdienās uzskatāms Latvijas dzelzceļš. 20. gadsimta 20.-30. gados virsvaldes struktūrā būtiska loma bija Mašīnu direkcijai, kurai tika pakļauti seši teritoriāli iecirkņi ar depo darbnīcām, kā arī divas galvenās darbnīcas Liepājā un Daugavpilī. Tajās starpkaru periodā tika veikta visa ritošā sastāva atjaunošana, remonts un modernizācija.
20. gadu vidū tika sākts darbs pie lokomotīvju modernizācijas, bet 1933.- 1935. gadā Galvenajās darbnīcās no jauna tika uzbūvētas 11 platsliežu un četras šaursliežu tvaika lokomotīves. Laika posmā līdz 1940. gadam tika no jauna uzbūvēti aptuveni 150 šaursliežu dzelzceļu vagoni, kā arī vairāk nekā 100 platsliežu segto vagonu un 10 cisternas.
Aizsākto darbu pārtrauca PSRS un tai sekojošā Vācijas okupācija. Lielvalstīm bija citi mērķi un redzējums, ar ko nācās samierināties arī Latvijas dzelzceļniekiem. Tika veiktas kardinālas izmaiņas ritošā sastāva saimniecībā, ritekļu uzturēšanā un to ekspluatācijā.
Pēc Baltijas dzelzceļa pārvaldes izveidošanas 1963. gadā ritošā sastāva parks tika unificēts atbilstoši padomju dzelzceļa transporta vienotajām nostādnēm. Tomēr pēc vietējo inženieru iniciatīvas sadarbībā ar Rīgas Politehniskā institūta mācībspēkiem Latvijā tika uzsākti eksperimenti ar akumulatoru izmantošanu vilces ritošajā sastāvā. Paaudzēm uzkrātā pieredze lieti noderēja pēc Latvijas dzelzceļa atdzimšanas 1991. gadā. Pēc kravas pārvadājumu apjomu atjaunošanās un organizatorisko jautājumu sakārtošanas VAS Latvijas dzelzceļš sastāvā 1996. gadā tika izveidota Ritošā sastāva pārvalde. Savukārt 2005.gadā reorganizācijas rezultātā tika izveidots SIA LDz ritošā sastāva serviss, kuram šodien ir lokomotīvju remonta centri Daugavpilī un Rīgā ar cehiem Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā, kā arī vagonu remonta centrs Daugavpilī un Ķīmiski tehniskā un mērījumu laboratorija Rīgā.
Kvalitāti novērtē gan Krievijā, gan Eiropas Savienībā
Līdzās remontam un modernizācijai, kas pēdējos gados uzņēmusi jaunus apgriezienus, teju no nulles pārbūvējot padomju perioda lokomotīves, viens no svarīgākajiem uzņēmuma darbības virzieniem ir arī lokomotīvju ekipēšana, apgādājot tās gan ar eļļu, gan smiltīm, gan degvielu. Savukārt laboratorija nodarbojas ar defektoskopiju un metālu kontroli, veic dažādas nozarei nepieciešamas ķīmiskās analīzes un strādā pie inovāciju projektiem. Visi šie pakalpojumi pakāpeniski tiek piedāvāti ne tikai Latvijas dzelzceļa koncerna un citiem nozares uzņēmumiem Latvijā, bet arī ārpus tās robežām – īpaši, protams, fokusējoties uz valstīm, kur ir līdzīgs sliežu platums kā Latvijā, bet vienlaikus meklējot jaunas iespējas arī citos tirgos.
Šobrīd klienti dīzeļlokomotīvju, kravas vagonu un dažādu citu mezglu un agregātu remonta pakalpojumiem ir gan Igaunijā un Lietuvā, gan Ukrainā, kā arī līgumu slēgšanas stadijā ir sadarbības projekti ar uzņēmumiem Vācijā un Polijā. SIA LDz ritošā sastāva serviss ir stratēģiskais partneris Krievijas kompānijai OVK (Obedinennaya vagonnaya kompaniya), kas ir viens no lielākajiem dzelzceļa kravas vagonu ražotājiem Krievijā, un vienīgais uzņēmums Baltijā, kas saņēmis visu kravas vagonu kaseštipa gultņu ražotāju sertifikātus, kas apliecina uzņēmuma prasmi un iemaņas to apkalpošanā.
Īpaši liela uzmanība pēdējos gados tiek veltīta gan maģistrālo (uz galvenajiem sliežu ceļiem izmantojamo), gan manevru (kravu apstrādes stacijās pielietoto) dīzeļlokomotīvju modernizācijai. Pielietojot inovatīvus inženiertehniskos risinājumus, lokomotīvju ekspluatācijas laiks tiek palielināts pat par 30 gadiem. Viens no šādiem piemēriem ir lokomotīves 2M62U modernizācija, kuras tiek teju pārbūvētas no jauna un to jauda tiek palielināta no 4000 uz 6000 zirgspēkiem. Uzņēmuma vadība lepojas,ka ar modernizēto dīzeļlokomotīvi pacēlumu pie Siguldas pilns vagonu sastāvs var pārvarēt ar ātrumu 40 kilometri stundā, bet nemodernizētā dīzeļlokomotīve to varēja uzbraukt ar ātrumu apmēram 25 kilometri stundā.
Modernizācija ļauj ietaupīt arī ekspluatācijas resursus, piemēram, degvielu un eļļu. Patlaban modernizētas ir 11 šādas lokomotīves, kuras pa Latvijas sliežu ceļiem jau nobraukušas vairāk nekā vienu miljonu kilometru.
Izmēģinājuma ekspluatācijā atrodas manevru dīzeļlokomotīve, uz kuras ir uzstādīta metāna iekārta, kas aptuveni 45% līdz 60% apjomā nomainīs dīzeļdegvielu pret metāna gāzi, kas ir būtisks ekonomisks ieguvums. Rodot inovatīvus risinājumus, tiek taupīti ne tikai naudas resursi, bet arī ilgtermiņā tiek domāts par vides aizsardzību.
Nākamais izaicinājums, ar kuru SIA LDz ritošā sastāva serviss saskarsies turpmākajos gados – līdz 2024.gadam, ir dzelzceļa elektrifikācija, kas nozīmīgi palielinās kravu pārvadājumu efektivitāti. Uzņēmumā jau patlaban notiek darbs pie nepieciešamo tehnisko risinājumu izstrādes un jauna elektrolokomotīvju depo maketēšanas.
Savukārt, savu cilvēku radošo un intelektuālo kapitālu uzņēmums izmanto, radot jaunus un neierastus risinājumus arī novecojušā ritošā sastāva izmantošanā. Tā šovasar no vairākiem veciem segtiem kravas vagoniem Latgalē tapušas labiekārtotas kempinga mājiņas.
Par dzelzceļa vēsturi, mūsdienām, vietām, cilvēkiem un procesiem, kas ļauj vilcieniem ik dienu ripot pa Latvijas sliežu ceļiem, skaties Dzelzceļa stāstu video sēriju www.diena.lv.
Portāla Diena.lv sadaļā Dzelzceļa stāsti iepazīsties ar dzelzceļa vēsturi, mūsdienām, vietām, cilvēkiem un procesiem, kas ļauj vilcieniem ik dienu ripot pa Latvijas sliežu ceļiem.