Samtērce ir neliels kukainītis, kas pārsvarā sastopams uz augsnes virskārtas vai augsnē, un bieži tas ir spilgti sarkanā krāsā.
Kā aģentūru LETA informēja LEB, samtērces sastopamas gan mežos, gan arī augļu dārzos un citos biotopos. Tāpat kā citām ērcēm, arī šīm ir astoņas kājas, tāpēc, iespējams, cilvēki tās nereti uzskata par zirnekļiem. Šīs ērces ir īpaši aktīvas saulainā, siltā laikā, kad viegli ieraugāmas uz augsnes, sūnām vai lapās. Tās nekož un nedzeļ.
Samtērces pieder pie posmkāju tipa, zirnekļveidīgo klases, ērču apakšklases. Eiropā minētas 27 šīs dzimtas ģintis, bet pasaulē kopumā - vairāki tūkstoši sugu. Šī grupa joprojām ir nepilnīgi izpētīta gan pasaulē, gan arī Latvijā.
Latvijas ērču sugu sarakstā minēta viena suga Hirsutiella zachvatkini, bet varētu būt vairākas līdz šim vēl nekonstatētas sugas.
Samtērču attīstība notiek no marta līdz rudenim, kad tās sasniedz dzimumgatavību. Samtērču mātīšu uzmanības piesaistīšanai tēviņi veido būves no lapām un sīkiem zariņiem un veic savdabīgu "deju". Kāpuru stadijā samtērces parazitē uz citiem posmkājiem, pārtiekot no to hemolimfas. Pasaulē sastopamas arī sugas, kuru kāpuri parazitē uz citām samtērcēm. Pirmās un trešās nimfu apakšstadijas samtērces nebarojas un atrodas miera stāvoklī, bet otrās apakšstadijas nimfas ir plēsēji.
Pieaugušas samtērces ir plēsēji un barojas ar daudzu sugu kukaiņiem. Tādējādi samtērcēm ir nozīmīga loma barības vielu apritē dabā. Zinātniskajā literatūrā tiek minēts, ka tām ir nozīmīga loma agroekosistēmās tieši kaitīgo organismu daudzuma ierobežošanā. Samtērču sarkanā krāsa ir kā brīdinājums, ka tās nav "garšīgas", taču tām ir tikai daži dabiskie ienaidnieki.
kauls