Pētījuma ietvaros zinātnieki lika veikt virkni pārbaudījumu – atjautības uzdevumus, matemātiskus aprēķinus, asociatīvās domāšanas vingrinājumus – studentiem, kuri tika izvēlēti kā galvenā pētījuma auditorija, vēsta laikraksts Los Angeles Times.
Galvenais iemesls, kāpēc vieni cilvēki ir mazāk reliģiozi par citiem, esot cilvēku domāšanas veids, secinājuši zinātnieki.
Žurnālā Science publicētie pētījuma rezultāti liecina, ka ticība ir daudz izmēramāka cilvēka psihes daļa, nekā līdz šim ticis uzskatīts. Kā zināms, līdz šim valdīja tradīcija nošķirt zinātni un reliģiju kā divas jomas, kuras nedrīkst salīdzināt. Taču pēdējos gados arvien vairāk zinātnieku, tai skaitā pētījuma veicēji, mēģina izprast, cik cilvēki vispār ir spējīgi pakļauties reliģijai, informēja viens no pētījuma autoriem un Britu Kolumbijas universitātes pārstāvis Vils Gervēs.
Smadzenes informācijai izmanto divas sistēmas – pirmā paļaujas uz mentāliem saīsinājumiem jeb ātrāk līdz lēmumu pieņemšanai nonāk, pateicoties intuitīvai reakcijai, savukārt citi, lai nonāktu pie secinājumiem, izmanto mērķtiecīgu analīzi un spriešanas spējas. Kā norāda zinātnieki, abas šīs sistēmas var tikt izmantotas paralēli, taču brīdī, kad cilvēkam jāpieņem izvēle, analītiskā domāšana spēj nomākt intuīciju.