Kā sniegt pirmo palīdzību bērnam, ja tomēr noticis nelaimes gadījums un mazulis ir iedzēris sadzīves ķīmiju. Pietiek ar vienu malkuBērni ir ļoti ziņkārīgi un atrod dažādas pudeles un traukus, kas mājās ir slikti noslēpti - skapjos, ledusskapja durvīs, aiz tualetes poda, šķūnīšos, pie garažām, pie atkritumu konteineriem. Viņi visu grib izzināt caur muti, un atliek vien iedzert vienu, divus malkus, lai gūtu veselības problēmas, stāsta Bērnu slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Aigars Pētersons. Parasti šķidrums, ko bērni iedzer ir sārmji vai skābes, un pietiek ar malku, lai iegūtu nopietnus mutes dobuma vai barības vada ķīmiskus apdegumus. Iedzerot šādu šķidrumu mazie parasti sāk raudāt un viņiem ir novērojami ķīmiski apdegumi uz ādas - sarkanas lūpas un zods. Bīstamais degmaisījumsBKUS statistika liecina, ka ik gadu vidēji desmit bērni ārstējas slimnīcā, kuri iedzēruši degmaisījumu. Degmaisījumu pārsvarā iedzer bērni vecumā no 1 – 3 gadiem. Bērnu alergoloģe pulmonoloģe Ieva Cīrule stāsta, ka lielākais ļaunums iedzerot degmaisījumu ir tas, ka tas nonāk ne tikai gremošanas traktā – barības vadā, kuņģī, bet arī elpceļos — trahejā, bronhos, radot ķīmisku bojājumu, kura rezultātā rodas plaušu karsonis. Ļaunākajā gadījumā attīstās neatgriezeniski plaušu bojājums. Ārstēšanās process ir sarežģīts, jo degmaisījumā esošās vielas nav iespējams iztīrīt no bronhiem vai plaušām. Skalojot tās tikai var ieskalot dziļāk elpceļos, uzsver Ieva Cīrule.
Kāda ir pirmā palīdzība?
Profesors Aigars Pētersons: Ja
tomēr noticis nelaimes gadījums, pieaugušos aicinām nekavējoties zvanīt
“ātrajiem” pa numuru 113. Bērnam nedrīkst skalot kuņģi, izsaukt vemšanu.
Tāpat bērnu nevajag vest ar savu transportu. Sekmīga ārstēšana būs
iespējama, ja ārstam būs zināma precīza informācija par konkrēto ķīmisko
maisījumu, tādēļ nepieciešams ārstniecības personai uzrādīt konkrēto
produktu un tā iepakojumu. Tā var uzzināt šķidruma ķīmisko sastāvu.
Iespējams, ka ir pretinde. Ja pudelē ir nezināmas izcelsmes šķidrums,
tad šķidruma ķīmisko sastāvu var noteikt labaratoriski, un šāda
informācija ārstiem ir ļoti noderīga.