Kā to dara Flandrijā? Kad tikko pārvācāmies uz dzīvi ārzemēs, noīrējām dzīvokli. Aktualizējās jautājums par mēbelēm un sadzīves lietām. Nezinājām, cik ilgi dzīvosim šajā zemē, tādēļ neko daudz pirkt neplānojām. Tā domājām līdz pirmajai Kringloowinkel veikalu tīkla apmeklēšanai.
Pārdošanas galvenās pamatnostādnes ir pievilcīga prece, adekvāta cena, ieinteresēts personāls un ērts serviss. Kringloopwinkel vai Kringwinkel veikalu tīklos, neskatoties uz to, ka tur tiek pārdotas vecas un ļoti vecas mantas, visas šīs pamatnostādnes tiek ievērotas. Plus vēl ideja dot mantām otru (trešo, ceturto, piekto...) dzīvi.
Kā prece nokļūst veikalā? Katrā pilsētas vai rajona centrā var atrast speciālos konteinerus, kur ievietot nevajadzīgas drēbes un apavus. Ir tikai viens noteikums – tiem jābūt tīriem un lietošanai derīgiem. Konteineri veidoti tā, ka ielikt apģērbu tajā var, bet izņemt nevar. Ja vēlas nodot traukus un citus nelielus sadzīves priekšmetus – segas, tosterus, rotaļlietas, dakšiņas u. tml. –, var paši salikt kastē un aizvest uz tuvāko tīkla veikalu vai piezvanīt pa speciālo numuru, un mantām bez maksas atbrauks pakaļ. Tāpat notiek ar mēbelēm, velosipēdiem un lielo sadzīves tehniku.
Tālāk mantas nokļūst veikala darbnīcā. Darbinieku galvenais uzdevums ir pārliecināties, ka preces tiešām ir lietojamas, un savest tādā kārtībā, lai pircējām būtu prieks tās nopirkt.
Rodas sajūta, ka Kringoopellopel veikali sacenšas savā starpā, kā pievilcīgāk izkārtot preci – daži to izvieto pēc tematikas, piemēram, «Ceļojums uz Ķīnu» vai «Itālija», citiem patīk salikt visu pēc loģikas – te viss virtuvei, guļamistabai. Citi veikalā atvēruši kafetēriju, kurā var pašķirstīt arī senos žurnālus un grāmatas.
Personāla darbu apmaksā Flandrijas nodarbinātības aģentūra minimālā apmērā. Ja veikalam izdodas gūt peļņu – darbinieki saņem prēmijas, kuras atkarīgas no pārdotās preces daudzuma. Varētu domāt, ka tādā gadījumā veikalam būtu izdevīgāk likt precēm augstāku cenu. Bet nē, šajos veikalos uzsvars tiek likts uz apgrozījumu. Traukus var nopirkt vidēji par EUR 0,25 gabalā, divguļamo gultu ar matraci – par EUR 25–40, galdu ar četriem krēsliem – EUR 25, velosipēdu (labs) – EUR 60, veļas mazgājamo mašīnu – EUR 50.
Saprotams, ka mūsu mājoklis ātri vien tika piepildīts ar glītām un ērtām mantām. Un mēs, tāpat kā liela daļa vietējo iedzīvotāju, kļuvām par «apļa» (kring – «aplis» nīderlandiešu valodā) veikalu faniem. Galu galā sadzīve arī ir daļa no dzīves. Un mantas ar vēsturi var šo to interesantu pastāstīt, ienest sadzīvē īpatnējo, vēsturiski emocionālo noskaņu.