Viens no tipiskākajiem riska faktoriem elektrolīnijām ir stārķu ligzdošana, norāda AS Sadales tīkls. Uz elektrolīniju balstiem ligzdas vij teju 80% balto stārķu populācijas Latvijā. Uzņēmums uz elektrības stabiem, kur drošības apsvērumi pieļauj, izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Tomēr arī tas negarantē, ka kāds no svēteļiem neaizskars elektrolīniju, piemēram, nesot zarus uz ligzdu. Stārķu izraisīti elektrotīkla bojājumi nav retums – 2024. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 1200, kas ir ap 8% no kopējā gada laikā reģistrēto bojājumu skaita.
Gaisvadu elektrolīniju trases regulāri tiek attīrītas no potenciāli bīstamiem kokiem, kas stiprā vējā var lūzt un krist uz vadiem, tomēr līdzīgus draudus rada arī bebri. Ik gadu tiek fiksēti gadījumi, kad gaisvadu elektrolīniju bojājis tajā iekritis bebru nograuzts koks. Tāpat meža dzīvnieki, rokot alas, var radīt bojājumus pazemes elektrības kabeļiem, lai gan tas notiek salīdzinoši retāk. Elektroapgāde var tikt traucēta arī apstākļos, kad kāds dzīvnieks piekļūst par tuvu transformatoram. Kaut arī transformatori atrodas slēgtās telpās vai novietoti tā, lai tiem nevarētu piekļūt, seski, lapsas vai žurkas reizēm to pamanās izdarīt.
Dzīvnieku un putnu radīts kaitējums mēdz skart arī automašīnas, un, kā liecina apdrošināšanas kompānijas Gjensidige dati, šīgada pirmajā pusē reģistrēts par 50% vairāk putnu un dzīvnieku izraisītu auto bojājumu nekā pērn kopumā.
"Automobiļus visbiežāk sabojā vārnu dzimtas putni, kuri ietriecas auto priekšējā stiklā, motora pārsegā, priekšējās restēs vai spogulī, lukturos. Sadursmes ar putniem visbiežāk tiek fiksētas uz ceļa, tomēr ir arī gadījumi, kad stāvlaukumos pie meža vai zem lieliem kokiem tie sabojā jumtu vai motora pārsegu – noskrāpē krāsu, ar knābi ieliec virsbūves virsmu. Vārnas, mētājot akmentiņus vai citus cietus priekšmetus, sabojā auto stiklus," stāsta Gjensidige Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.
Ļoti daudz putnu iet bojā, ietriecoties automobiļos. Ir daudz faktoru, kas to ietekmē, tai skaitā autosatiksmes intensitāte un ātrums, jo putnu iespējas izvairīties no auto ievērojami samazinās, kad mašīna pārvietojas ātrāk par 90 km/h, skaidro Latvijas Dabas fondā. Auto mēdz notriekt baltos stārķus, kuri nopļautās ceļmalas izmanto barības meklēšanai, vai jūras ērgļus, kurus ceļam pievilina sabraukti zīdītāji. Šādas sadursmes var izvērsties letālas ne tikai putniem, bet var radīt arī nopietnus bojājumus mašīnām un izraisīt bīstamus satiksmes negadījumus. Tas pats attiecas uz savvaļas dzīvniekiem.
Tikmēr grauzēji mēdz palīst zem auto motora pārsega un sabojāt dzinēja nodalījumā esošos skaņas un siltuma izolācijas materiālus un citas detaļas. Auto vadi grauzējus pievilina vadu pārklājuma – bioplastmasas – dēļ. Sagrauzto vadu dēļ auto nevar iedarbināt. Auto kaitnieki ir peles, žurkas, vāveres, seski un pat caunas, un no tiem jāsargājas arī pilsētā. Automobiļi un zem to motora pārsega esošais siltināšanas materiāls bieži cieš no akmens caunām, kas dzīvo tikai cilvēkam tuvā vidē, taču šo materiālu var aizsargāt, to apsmidzinot ar nepatīkamas smakas līdzekli vai speciālu preparātu sermuļu dzimtas zvēriņu atbaidīšanai, iesaka Rīgas zoodārza zoologs Māris Lielkalns. Viņš arī atgādina, ka pasildīties automašīnas motora telpās mēdz ielīst arī kaķi.