Mazāk baiļu, vairāk vērības un cieņas

Ar saviem zirnekļiem Sigita Helēna Blumberga runājas tāpat kā citi ar suņiem un kaķiem. Tas nav gluži ar pārliecību, ka zirnekļi saprot, bet drīzāk pašai mēģinot saprast kaut ko caur viņiem un izbaudot komunikācijas un aprūpēšanas procesu kā meditāciju. "Es arī ar puķēm komunicēju, jo uzskatu, ka jebkura būtne pasaulē ir dzīva. Neesmu no tiem, kas apskauj katru koku, bet zirneklīši un čūskas – jā, es ar viņiem runājos: kā tev šodien iet, vai drīkst tevi paņemt rokās, neuztraucies," Sigita smaida. Turklāt lēcējzirnekļi, kas ir daļa no viņas lolojumiem, arī tiešām dzird, tas ir zinātniski pierādīts. Viņiem arī ir vislabākā redze starp visiem zirnekļiem, un noskaidrots, ka viņi atceras un atpazīst iepriekš satiktu radību. Kad Sigita pietuvina seju uz galda brīvā vaļā izlaistam lēcējzirneklītim, tas paceļ un groza līdzi galvu, vēro, kādā brīdī arī ceļ saimniecei pretī priekškājas. 

Uz īsu brīdi satikās

Lai gan bērnībā Sigitas tētis reiz atrada un atnesa meitai parādīt nomestu zirnekļa ādu jeb eksoskeletu un tas viņai likās ļoti aizraujošs, domas par to, ka pašai zirnekļi reiz kļūs par mājdzīvniekiem, Sigitai nebija. Ja kāds zirneklis gadījās istabā, viņa to uzmanīgi izlika laukā. Tagad gan pētnieki atklājuši, ka šāda vides maiņa telpās dzīvojušiem zirnekļiem ir pārāk liels šoks, lai izdzīvotu.

Ilgu laiku turējusies pretī TikTokam, Sigita pirms dažiem gadiem tajā beidzot piereģistrējās un uzdūrās kādas amerikānietes filmētiem video par lēcējzirnekļiem. Video mērķis bijis mazināt cilvēku bailes no zirnekļiem, un sieviete soctīklā stāstīja, ka tieši miermīlīgie lēcējzirnekļi daudziem palīdzējuši pārvarēt arahnofobiju. "Man likās – tik skaistu zirnekli vēl neesmu redzējusi! Painteresējos sīkāk un sapratu – es tādu gribu mājās!" Sigita atceras. Atbildīgi noskaidrojusi visu par nepieciešamajiem turēšanas apstākļiem, viņa Vācijas interneta vietnē pasūtīja sev divus lēcējzirnekļus. 

Kad kukaiņi pie Sigitas ieradās, par ierastu praksi kļuva palaikam palaist abus padzīvoties pa kokveidīgu telpaugu – drošā attālumā vienu no otra, lai nesastopas un nesāk cīnīties. Tomēr kādā neuzmanības brīdī zirnekļi bija uz pavisam īsu momentu satikušies. Lai gan iepriekš saimniecei likās, ka abi ir meitenes, tā vis gluži nebija – drīz parādījās oliņas un sadzima zirnekļbērniņi. Parasti olu mēdz būt simtiem, apaugļojas tikai daļa, un vienā metienā var piedzimt 70–100 zirneklēnu. "Zirnekļu dāmai atliek tikai vienreiz sapāroties, lai somiņā paturētās "vīrieša sulas" pietiktu daudziem metieniem, tikai ar katru metienu zirneklēnu ir arvien mazāk. Manai Amberai pirmais metiens bija 12, jo viņi ar Džoniju acīmredzot bija satikušies uz tiešām īsu brīdi. Tas bija nomierinoši, sapratu, ka nebūs man vesela zirneklīšu armija," saka Sigita un piebilst, ka no oliņām tikt vaļā absolūti negrasījās, jo to rašanās ir arī viņas atbildība. Zirneklēnus izbarojusi ar drozofilām, Sigita meklēja tiem jaunas mājas.