Runājot par dzīvnieka un cilvēka savstarpējo pieķeršanos, prātā nāk nu jau folklorizējusies atziņa: cik labi, ka tevi kāds mājās gaida – suns, kaķis vai kāmītis… Jāni Vecbrāli un Sandru Bunku atgriežamies no ikdienas gaitām vakaros sagaida trīs runči un ūbelīte.
Varbūt paraustīsiet plecus – priekš kam pilsētas dzīvoklī turēt četras radības?! Rāmāka, tīrāka un arī lētāka būtu dzīvošana bez spalvainajiem draugiem. Bet viss taču nebalstās tikai uz materiāliem parametriem!
Mediatori noņem spriedzi
Cilvēks, kurš mīl savu mājdzīvnieku, piedzīvo veselu emociju gammu – ieskaitot aizkustinājumu, tikko mīlulis pirmoreiz atvests mājās, rūpes par viņa veselības stāvokli, piktumu par nedarbiņiem un diemžēl arī plosošās sāpēs, kad uz visiem laikiem jāaizvāc ūdens un barības trauciņi, jo iemīļotā radība pametusi šo pasauli.
Jānim Vecbrālim ir plaša un jūtīga sirds, lai gan stiprā dzimuma statuss mudina to nomaskēt ar melno humoru. Jānis saka: "Mājdzīvnieks ir labs antidepresants, psiholoģisks atspaids jebkuram, bet sevišķi tiem, kas dzīvo vieni. Ar savu sunīti, kaķīti, žurciņu vai ķirzaciņu vientuļa kundzīte var parunāt par sevi, kaimiņiem vai nelaiķi vīru. Un dzīve vairs nešķiet tik pelēka.
Neesmu pārliecināts, vai kaķi saprot
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00