Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki Jānis Karušs, Kristaps Lamsters un Māris Krievāns devušies ceļā no Rīgas uz Antarktīdu. Ekspedīcijas dalībnieki turpina īstenot iepriekš ieplānotos pētnieciskos darbus. Tiek veikti pētījumi ar ģeoradaru, veicot radarogrammu izveidi pa savstarpēji perpendikulārām līnijām (profiliem). Tiek iegūti arī paraugi, kuru analīze tiks veikta pēc atgriešanās Latvijā.
Antarktīdas kontinentam lēnam tuvojas ziema. Gaisa temperatūra dienas laikā pieturas ap nulli grādu, biežāk tiek novērots slapjš sniegs, un reti ir saulainas dienas. Sniega uzsnigšana radīja bažas par augsnes paraugu ievākšanu, tomēr lietus sekmēja sniega izkušanu, un ekspedīcijas dalībnieki veiksmīgi turpināja augsnes paraugu noņemšanu. Lai gan laika apstākļi ir salīdzinoši labvēlīgi, pat minūte bez aktīvas kustības ļauj izjust antarktiskos dabas apstākļus līdz kaulam, zināja stāstīt Zīverte.
Ekspedīcijas dalībnieki ir pieraduši pie putniem, kuru ziņkārīgie skatieni pavada pētnieku gan uz salām, gan Vernadska polārstacijas tuvumā. Antarktikā mīt ne tikai pingvīni, pie kuru radītā aromāta nav tik viegli pierast, bet arī skua putni. Šie pēc skata nekaitīgie klijkaiju dzimtas pārstāvji ekspedīcijas dalībniekiem sagādā neplānotas "izklaides", pārvietojot vai pavisam aiznesot rūpīgi izvietoto ģeoradara profilu novietojuma un drona nolaišanās laukuma atzīmes.
Tumšie vakari Vernadska polārstacijā tiek aizvadīti sarunās ar tās darbiniekiem, kas savā karjerā ir pieredzējuši dažādus interesantus atgadījumus gan saskarsmē ar Antarktīdas iemītniekiem, gan laikapstākļiem. Pieredzes ceļā gūtās zināšanas Latvijas zinātniekiem noderēs turpmākiem pētījumiem polāros reģionos.
Marta beigās Vernadska polārstaciju sasniegs kuģis, kas atvedīs ukraiņu pētniekus, kuri Antarktikā pavadīs turpmāko gadu. Pēc ilgākas uzkavēšanas polārstacijā kuģis kopā ar Ukrainas un Latvijas pētniekiem uzsāks ceļu no Antarktīdas uz Dienvidameriku.
Kā ziņots, Latvijas polārpētnieki 10. februārī sāka vismaz mēnesi garu ekspedīcijā uz Antarktīdu, kur paredzēts izzināt ledāju vēsturisko un iespējamo nākotnes attīstību. Karušs iepriekš stāstīja, ka ekspedīcijas mērķis ir organizēt un īstenot pirmo Latvijas zinātnieku ekspedīciju uz Antarktīdu, galvenokārt koncentrējoties uz Argentīnas salu arhipelāgā esošajiem mazajiem ledājiem.
"Lai gan varētu likties, ka Antarktīda ir sen zināma, taču nopietni pētījumi šajā kontinentā sākti tikai pagājušā gadsimta sākumā," teica Karušs.
Ekspedīcijai pētnieki gatavojušies vairākus gadus, sākot ar sagatavošanos jau pirmajai ekspedīcijai uz polāro apgabalu. Pirmā ekspedīcija notika 2014. gadā uz Islandi, turpat atgriežoties arī 2015. gadā. 2016. gadā polārpētnieki devās uz Grenldandi, bet pirms pus gada atkal atgriezās no Islandes. Katrā no ekspedīcijām tiek mēģināts aptvert arvien dažādākas polārās teritorijas, pauda Karušs.
M