No pazaļas melones? Varbūt kāds aivas radinieks? Līdz beidzot nāca apskaidrība – tas taču bumbieris! Kombinācijā ar karameļu krēmu garšoja burvīgi, bet atpazīt grūti. Turklāt izrādījās, ka vietējais. Ziemā! Tad atcerējos kādas vakariņas Vācijā, kad arī aukstā ziemas vakarā galdā tika pasniegta bieza, sātīga zupa, kam pamatā bija patrekns kūpināts šķiņķis, pākšu pupiņas un – bumbieri. Izrādījās, ka tā ir ziemas ēdienu klasika, sevišķi iecienīta Hamburgas apkaimē. Vieni liek klāt kartupeļus, citi pākšu pupiņu vietā ņem kaltētas baltās pupiņas, arī sīpolus, bet galvenais – kārtīga saimniece rudenī sagādā bumbieru rezerves, paredzētas tieši šim ēdienam. Der arī konservēti, taču ne cukursīrupā, bet vieglā sālsūdenī.
Pēc atgriešanās mājās dažas reizes tādu zupu pagatavoju arī savējiem. Protams, kamēr nepateicu, neviens ēdājs neatpazina bumbieri. Arī salātos un kopā ar visādiem sieriem bumbieri sader, it sevišķi, ja tos apslaka ar maigu aveņu balzametiķi.
Šoziem esmu atklājusi, ka arī pie mums audzē bumbieru šķirnes, kuru augļi vēl itin labi saglabājas tad, kad ārā sniegs un putenis. Pateicoties šim atklājumam, pēdējā aukstā un sniegainā šīs ziemas nedēļa man izvērtās par bumbieru nedēļu. Pirmās tapa grilētu bumbieru pusītes ar kapāta brokastu bekona, rīvmaizes un Parmas siera pildījumu – recepti izvēlējos tāpēc, ka pagatavošana ātra un vienkārša. Secinājums – šis ēdiens (drīzāk gan uzkoda) turpmāk tiks iekļauts regulāri gatavojamo sarakstā. Nākamā recepte, kas man iepatikās ar interesanto garšu salikumu – plānās teļa gaļas šķēlītēs ieliek pa salvijas lapiņai, bumbiera ceturtdaļai, plānai caurauguša šķiņķa strēmelītei un aitas siera gabaliņam, saritina, apsien vai stingri sasprauž, lai neveras vaļā, pēc tam apcep un minūtes 15–20 pasautē. Vērts pamēģināt! Trešais bija saldais variants, ko parasti mēdzu gatavot rudeņos, īstajā bumbieru sezonā, taču pērn nesanāca laika. Bumbierus savārīju kopā ar banāniem, krietnu devu svaigi rīvēta ingvera, citronu un laimu gabaliņiem, kā arī kurkumu un cukuru. Ja ņem ievārījuma cukuru, tad var paglabāt ilgāk – vismaz līdz pavasarim, ja parasto, tad brīnišķīgi garšo jau nākamajā dienā, kad garšas daudzmaz savilkušās. Starp citu, sanāca laba piedeva iepriekšējam ēdienam – pildītajiem rullīšiem.
Bumbieri ļoti labi sader ar laimu, jo citrusu skābums līdzsvaro garšas, arī ar svaigi rīvētu ingveru. Saldos vārījumus ar bumbieriem pirms likšanas uz uguns der vismaz pusstundu nostādināt, lai savelkas garšas un saželē.