Opel Mokka pievelk skatienus, tomēr pie stūres jautrības pietrūkst

Atpakaļskata spoguļa stikliņš vibrē tā, ka nav iespējams saskatīt aizmugurē braucošās mašīnas numuru, un, spītīgi mēģinot sazīmēt spoguļrakstā apgrieztos ciparus, no izplūdušās bildes sametas slikta dūša. Neko teikt, labs sākums. Bet uz Opel Mokka testu braucām cerību spārnoti. Pirmo reizi daudzu gadu laikā Opel apsteidzis konkurentus, un pirmais pagatavojis atspirdzinošu spēkratu, kas piesaista ne mazāk uzmanības kā Nissan Juke. Patiesībā pat vairāk. Vācu onkas stāvlaukumā neparko neatstājas un ieslīgst garās pārrunās par prognozējamo Mokka cenu. Un mums vēl paveicās, – Ziemeļjūras kūrortpilsētiņā divas tantes par spīti kolēģu vārgajiem protestiem nekautrējoties salīda mašīnā testēt sēdekļus.

Sēdekļi patiešām ir labi - blīvi tapsēti, un ar izteiktu sānu atbalstu. Mokka dvīnis Chevrolet Trax (abus ražo D-korejā) no ārpuses izskatās vīrišķīgāks, taču salons ir baisi prasts. Mokka interjers ir mokas krāsā, un ļoti izskatās pēc Opel Meriva, kas ir teju labākais mazās klases minivens. Traucē tikai sablīvētās pogas. Acīmredzot traucē ne vienam vien, ja jau Opel pasūtinājis speciālu „pogu testu” tikpat speciālam žurnālam ACE Lenkrad. Rezultāts – pirmā vieta, iznākums, hmm, iepriekšējais. Mokka panelis ir pārskatāms, taču pārsātināts gauži vienādām pogām. Toties eksterjers „spridzina”. Ap 4,2 metrus garo automašīnu spieto franču minivenu un japāņu pseidodžipu īpašnieki. Ļoti iespējams, ka tieši viņi kļūs par nākamajiem Mokka baudītājiem, jo 70% pircēju būšot pārbēdzēji no citām markām. Un trīs ceturtdaļas būs privātie, kas nesola neko labu Mokkai Latvijā, kur trīs ceturtdaļas jaunu auto nopērk juridiskas personas.

Viens mans paziņa, riepu tirgotājs, bezgala „mīl” tādus auto kā Nissan Juke. Ne jau kukaiņu dizaina, bet riepu dēļ. Nestandarta izmēri ļauj viņam labi nopelnīt, un Opel Mokka arī būs ienesīgs modelis. Lai kompensētu pārspīlēto priekšdaļu, kas liek mašīnai izskatīties pēc mopša vai ķipara hokeja ķiverē, Mokka sērijveidā apgādāta ar 18 collu diskiem. Un 8 „airbegiem”, ESP+, un palīgierīcēm kā nobraukšanai, tā uzbraukšanai kalnā. Pansionāts, ne auto. Idille nedaudz sašķobās iepazīstoties ar Mokka motorizāciju. Opel ir dzinējiem bagāts, taču unifikācija ar Trax ierobežo izvēli līdz 3 agregātiem – 1,6 litru benzīna (115 ZS), 1,4 litru benzīna turbo (140 ZS) un 1,7 l CDTI ar 130 ZS. Automāts ir tikai dīzelim, savukārt turbodzinēju pārdod tikai komplektā ar visu riteņu piedziņu. Salīdzinot ar Juke vai Yeti konfigurācijas iespējām Mokka ir tikpat daudzveidīgs kā Ņiva. Turbomokkas piekare ir stingrāka un atsaucīgāka nekā dīzelim, tāpēc braukšana ir krienti jautrāka. Taču šis auto ne tikai sver par divām pusasīm un kardānu vairāk, bet arī patērē divreiz vairāk degvielas nekā dīzelis. Tas savukārt ir skaļš, un opelieši to zina. „Dzinēja starpsienas konstrukcija mums neļauj uzlabot skaņas izolāciju,” negribīgi noņurd Opel runasvīrs. Iemesls? Chevrolet... Slavenais German engineering Mokkā realizēts tikai vārdos. Rietumeiropieši pārsēžas lētākos un mazākos auto, taču ne jau visi brauks ar Dacia Duster. Mokka ir lieliskas iespējas atkārtot Juke fenomenu, taču liesā tehnika var Opel pamatīgi iegāzt. Lielais krosovers Antara bija totāla nevieksme, taču maksāja vismaz 16 000 latus. Mokka maksāšot 16 000 eiro.

Viena no daudzajām Mokka ekstrām saucas FlexFix. 2006. gada Opel Corsa debitējušais, no pakaļējā bampera izbīdāmais velosipēdu turētājs toreiz pievilka tikpat daudz ziņkārīgo kā tagad visa Mokka kopā. Atvilkne ar fiksatoriem trīs velosipēdiem par piemaksu atrodama arī Mokkas dibenā, taču izmēģināt FlexFix darbībā izdevās agrāk minivenā Opel Zafira Tourer. Papildus turētājs ļauj aiz minivena transportēt veselus 4 velosipēdus, taču jau divu „uzinstalēšana” sākumā bija vesels piedzīvojums. Lai gan pamatprincipi neatškiras no Thule, MontBlanc u.c. turētājiem, pirmo iepazīšanos ar Flex Fix pavada necenzēti izteicieni un nobrāzti pirkstu kauliņi. Vienubrīd pat šķiet, ka nolādēto atvilktni nekad mūžā neizdosies iestumt atpakaļ, un nāksies atdot mašīnu dīlerim ar sarkanu „negabarīta” lupatu aizmugurē. Un arī numurzīme jāpārliek. Taču kā gadās ar daudzām saliekamām konstrukcijām, pēc trešās reizes Flex Fix savāžas un atvāžas tik nepiespiesti, it kā es pats to būtu izgudrojis. Rievu pierē gan ievelk Flex Fix cena, (Zafirai – 564 lati). Taču ja padomā, ka līdzīgs Thule turētājs arī maksā ne mazāk par 400 latiem, turklāt to nevar pabāzt zem grīdas, Flex Fix izskatās pēc gluži  jēdzīga ieguldījuma – lai gan reāli to var lietot tikai velosezonas laikā.

Likt mazam auto izskatīties masīvam nav joka lieta. Liekas, ka Mokka tūlīt palēksies un iekodīs kājā.

Tā kā tehniski Mokka ir Chevrolet, daži rasējumu plaukti izrādījušies tukši. Un pilnajos arī nav nekā aizraujoša.

Salona ietilpība ir atbilstoša klasei, tomēr Yeti ir ērtāk. Labi sēdekļi.