Apstākļos, kad Francijas valsts kases lūr uz Armāna Pežo pēctečiem caur pieri, bet Citroen pārdod mazāk nekā Audi(un ne jau Audi tur vainīgs), kaut kas līdzīgs rumāņu Dacia nāk īsti laikā. Taču to, vai Peugeot 301 kļūs par tādu pašu «slaucamo govi» un «naudas mašīnu», kā Dacia kļuvusi konkurējošajam Renault, rādīs laiks. AutoDiena aizbrauca ar to no Rīgas līdz Šauļiem un atpakaļ, gūstot pilnīgu priekšstatu par franču mēģinājumu radīt pašiem savu žiguli.
Kā Āfrikas taksis
Peugeot 301 mērķis gan nav Dacia Logan, bet gan izmēros un cenā līdzīgie Škoda Rapid un jaunais Seat Toledo. Ar tiem viss skaidrs - Volkswagen tehnika un stils nosacīti «pa lēto» -, taču Peugeot pieeja ir mulsinoša. Skaidrs, ka sedans ar lielu bagāžnieku ir izdevīgākais formāts t. s. attīstošajām valstīm, pie kurām pieskaitīta arī Latvija (daudzās Rietumeiropas valstīs šo modeli nepiedāvās).
Taču - pretskatā 301 vēl līdzinās firmas augstvērtīgākajam modelim Peugeot 508, turpretim glumi nostrupinātā aizmugure nez kāpēc liek domāt, ka automašīna ražota Turcijā pārdošanai citā kontinentā. Nav ne mazāko grūtību iztēloties šo izstrādājumu - izkrāsotu Āfrikas taksometra dzelteni melnā krāsā un neganti drāžamies pa Tunisijas ielām vai ķerot tūristus pie tirgus.
Turbokompresors ir lieks
Auto gan lepojas ar pamatīgu bagāžnieku, kura vākam nav iekšējā apšuvuma. Toties ir divi rokturi un vāku var atvērt no pults. Neizdibināmu iemeslu dēļ degvielas tvertnes vāciņš ir kreisajā pusē kā Āzijas automobiļiem. Vienīgais izskaidrojums ir paredzami šaubīgā Peugeot 301 ekspluatācijas vide, kur šoferim vientuļos benzīntankos jāsargās no zagļiem un laupītājiem.
Ja Peugeot 301 būtu ražots pēc licences kādā Kemala Ataturka vārdā nosauktā rūpnīcā, tam droši vien būtu aizvakardienas dzinēji. Taču Peugeot nevēlas flirtēt ar atgāzu normām Eiropā, tāpēc automašīnai ir moderns dzinēju klāsts. Es pat teiktu - pārāk moderns, jo abi benzīna dzinēji, 1,2 un 1,6 litru tilpumā, aprīkoti ar turbokompresoriem, kas tehnikai kaitīgos apstākļos un nolaidīgās rokās mēdz būt kaprīzi.
Arī dīzelis varēja būt mazāks, jo 1,6 litru HDi ar 92 zirgspēkiem šādā auto jau izskatās pēc liekas greznības. Peugeotkrājumos taču ir nasks 1,4 litru dīzelītis. Lai nu kā - «greznība», aprīkota ar piecu (tikai) pārnesumu kārbu, ļauj jozt automobilim iepriecinoši ātri, uzrādot aptuveni 5 litru patēriņu.
Jā, Austerity Peugeot ir pat borta dators un termometrs, kāda Dacia nav joprojām.
Gaismas kā rallijā
Ar laiku kā burbuļi virs ūdens izsprāgst dažādas budžeta auto nebūšanas. Ātrumi kārbā sarindoti tā, ka 301 atsakās braukt ar 60 km/h piektajā pārnesumā - nepiedodami mūsdienu dīzelim. Stūres regulēšanas iespējas ir niecīgas, un augstu novietotais sēdeklis liek garākam braucējam uzmest neveselīgu kūkumu. To, ka salona aizmugurē nav apgaismojuma, panelis šķiet izgatavots no presētām akmeņoglēm un stiklu pacēlāja pogas nav durvīs, bet kaut kur citur, varam norakstīt uz lēta auto karmu.
Galu galā stiklu pacēlāji vispār ir! Mani neuztrauc, ka par piemaksu iegūstamā klimata sistēma ir tikai tāds erzacs, jo automātiski regulē tikai temperatūru, bet neprot dalīt gaisa plūsmu - sagrozīšu pats, kā man vajag. Mani atstāj vienaldzīgu katra vecā bembī sēdoša muļķa indeve apdzīt šo auto par katru cenu, jo apdzīšanas slimība iesakņojusies nervozajos Latvijas autovadītājos uz palikšanu.
Pieņemu arī, ka radioaparāts konstruēts laika ziņu atskaņošanai, jo pārējais no tā skanošais tikai attāli atgādina mūziku.
Es apgalvoju, ka 301 ir vislabākās un spēcīgākās gaismas no visiem jaunajiem Peugeot, izņemot varbūt 508 GT ar kaut kādiem megaksenoniem. Tādi lukturi ir kā radīti lauku ceļiem. Bet man nepatīk, ka paneļa apgaismojums nav regulējams, un spoži baltās skalas tumsā tā spiež acīs, ka vai jākar dvielis priekšā. Nav saprotams, kā var atvēlēt bagāžnieka atvēršanai divas pogas, bet ietaupīt vitāli svarīgo drošībai un komfortam.
Tomēr kopumā sliecos uzsist Peugeot vīriem uz pleca. Nav ne jausmas, cik ilgi 301 izturēs mūsu ceļus, taču automašīnas rātnā uzvedība uz drausmīgā asfalta pirms Elejas nekādi nav salīdzināma ar Peugeot 208 trauslo piekari. Arī cena ir tik zema, ka personīgām simpātijām un antipātijām nav nekādas nozīmes.