Balss efekts

Pēdējā KDienā līdzās Jūsu slejai BALSS EFEKTS ievietotais Nīderlandes mākslinieces Ellijas Strikas atbaidošais mērglis liek mums prasīties pēc vesela auklīšu desanta palīdzības... Bet nevaram to atļauties, tāpēc vienkārši ar nākošo mēnesi atsakamies no "Dienas" abonēšanas.

Lauku vecim.Jūs uztrauc "bandītiskie ļurbas" Jūrmalā kādu nedēļu gadā. Jūs taču varat viņus neskatīties un neklausīties, bet Obamu neuztrauc viņu uzdzīve un dzīve krāšņās mājās Maijamā un citur Amerikā.M orāle skaidra. Bet Skaisle varbūt atpūšas Krimā.

Ja te komentētu Marks Jakovļevičs Lotmans, tad viņš droši vien norādītu, ka "mierīgās, nomierinoši dziedinošās balsīs" (un es atļautos piebilst - gramatiski pareizi un literāri izkopti) parasti runā cilvēki, kas tic tam, ko paši runā. Latvijā lielākā nelaime ir tā, ka tribīnēs runātāji vai nu nezina, par ko runā, vai - netic tam, par ko runā vai abi divi. Un pie tribīnēm protams pieskaitāmi arī masu informācijas līdzekļi. - - - - - Tā, man liekas, savu pīpīti pakšķinādams, nomierinoši dziedinošā balsī teiktu NN augstskolas pasniedzējs Lotmans.

Man tāds atgādinājums par balsi bija pagājušonedēļ televīzijā rādītā Jaunatnes teātra "Centrifūga". Balsis un sejas par kurām vairāk dzirdēts kā redzēts. Balsis, kas neuztiepj, nemierina, nemelo, tikai pasaka savu sakāmo un apklust. Jo stāju un pārliecību ne ar vārdiem izstāstīt, ne ar spalvu aprakstīt. Vai nu ir vai nav.

Jā. Precīzi arī manas izjūtas: "Sajūta, ka nerimstīgi atrodies uzbudinātu histēriķu sabiedrībā, kur katrs dzird tikai sevi. Atkal mūsos tiek dzītas bailes no nākotnes."Un nav no tā kur patverties. Ja vien kā izvēle netiek uzlūkota patveršanās naidā.

Piekrītu par Hērstu un arī nerodu atbildi uz jautājumu, ja aizvieto nepareizi apstrādāto, tamdēļ sapuvušo nabaga radījumu ar citu, kas tas skaitās? Nemaz nerunājot par to, kāpēc 2x jānogalina un no pasaules otras malas jatransportē šīs dižais radījums

Bija tāds veselīgs romāns"Melvilas pils" . Tur tika modelēta situācija kara situācijā, un vai tik ne atomkara. Vajadzēs pārlasīt.

„Vai tu, apzinīgais viensētniek latvi, esi jau izracis savai ģimenei bunkuru laukos, kurā patverties no atompelnu svelmes un sirojošu pilsētnieku cilvēkēdāju pulkiem, kas meklēs pārtiku, jo šiem taču savu māju nav? Ha-ha-ha! „ Patiesi efektīgi! Jāliek grāmatā „Izkrāso pats!” Runāts par bailēm, mierinājumu, pasaciņu un Ļeņina līķi, politiķu viepļiem, glābiņa meklēšanu kultūrā un mākslā, un kara draudiem... Ne vairs divi, ne trīs vienā, bet vesela figņu un nopietnu asociāciju gūzma mūsu izcilā kritiķa galvā satilpusi. Piedodiet, šoreiz kā no tukša caurā, kā es domāju, mazkontrolētā režīmā uz mums domātā i-neta telēķa izgāzusies. Vai tā pasakas lasīšana vakaros šādtāda žūža ir, vai tēlaina pasaule, kas mazajā (vienlaikus tikpat lielajā) cilvēkā veido attieksmi pret visu, ko viņš augdams sastaps savā ceļā, raisot koptu un bagātu latviešu valodu? Pasakai līdzās izguldīts Ļeņina līķis. Esam, esam gājuši skatīties. Bet vai pielūgsmes dēļ, vai ziņkārojot, sak, kas tas mauzolejs ir un kā tur iekšā izskatās? Jauki, ka esat šīm briesmām izbēdzis. Ja atkal, protams, savā aprobežotībā iedomājam, ko nu vispār kurš tik nav apmeklējis, kur urķējies, ko slavējis, par ko kaifojis, tad tas mauzolejs špicka vien ir. Bet, manuprāt, artiķelis baigi neforšs padevies. Par mellu bažījoties, vēl mellāks sanācis. Labs lasīšanai pirms miega.

Nez kāpēc tie, kas nobijušies domā, ka citi arī. Jā, protams, jo cilvēks mazāk ko zina, jo vairāk baidās, bet tas nu gan katra paša ziņā.