Rudens nāk ar joni, un tas saskaņā ar cītīgi koptu tradīciju Latvijā ir auglīgākais kino norišu laiks. Šoreiz iztikšu bez pārdomām, vai tiešām realitātei atbilst pieņēmums, ka Latvijas (Rīgas) kino skatītāji atver savas maņas kvalitatīvam kino tikai un vienīgi rudenī. Galu galā ar uzskatu, ka rudens ir labākais laiks dažādiem kino festivāliem, esam dzīvojuši jau gadsimta ceturksni. Arī šis rudens būs ārkārtīgi intensīvs: notiks Baltijas dokumentālo filmu forums (5.–9. septembrī), festivāls Baltijas pērle (19.–25. septembrī), Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF (18.– 31. oktobrī), Lielais Kristaps (7.–13. novembrī), vēl astoņu Latvijas simtgades filmu pirmizrādes u. c.
Šo maratonu ievada Baltijas filmu dienas, kas sāksies šodien. Kompaktais un fokusētais pasākums ir pērn aizsākts Baltijas valstu kino institūciju (Latvijas Nacionālā kino centra, Igaunijas Filmu institūta un Lietuvas kino centra) kopīgi veidots projekts – radīt kino Baltijas ceļu, izrādot kaimiņu valstu filmas. Rīgas kinoteātrī Splendid Palace šodien un rīt, 23. un 24. augustā, tiks rīkoti četri seansi, kuros tiks piedāvātas igauņu un lietuviešu filmas (ieeja bez maksas). Šajās pašās dienās pa pārītim latviešu filmu tiek demonstrētas Lietuvā un Igaunijā. Uz Igauniju un Lietuvu dosies Paradīze ’89 – viena no Latvijas simtgades filmām un viena no populārākajām šā gada latviešu filmām kinoteātros.
Lietuvieši demonstrēšanai Viļņā izvēlējās arī šā gada Kannu kinofestivālā starptautiski atklāto Rolanda Kalniņa klasisko darbu Četri balti krekli (1967). Lietuvā un Igaunijā tiks rādītas arī veiksmīgākās no tā dēvētajām nesen tapušajām "pieaugšanas filmām" – Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu un Jura Kursieša Modris. Programmu atbilstoši savas publikas specifikai veidojuši igauņu un lietuviešu pārstāvji – gluži tāpat kā Latvijas publikas potenciālajām interesēm ir atlasītas igauņu un lietuviešu filmas. Īpaši intriģējošs ir viens no Lietuvas simtgades programmas darbiem – dokumentālā filma Rūta, kuras galvenā varone ir Lietuvas sportiste olimpiskais fenomens Rūta Meilutīte, kura piedzīvojusi daudz dramatisku brīžu.
Baltijas filmu dienas ir ne tik biežā iespēja paplašināt priekšstatu par to, kas notiek kaimiņu valstu kinematogrāfijā. Un, kaut arī sadarbība starp Baltijas valstu kino veidotājiem pēdējos gados kļūst arvien intensīvāka – top arvien vairāk kopražojumu (piemēram, populārā šā gada filma Bille ir Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojums; triju Baltijas valstu kopražojums ir arī dokumentālā filma Laika tilti, kas kinoteātros startēs 5. septembrī) –, līdz ideālam vēl tālu. Vēl ir daudz darāmā, lai trīs Baltijas valstīs tapušās filmas regulāri izrādītu kaimiņu valstu kinoteātros, TV un virtuālajās platformās. Kino profesionāļi zina: šķietami mentāli tuvo kaimiņu valstu skatītāju "iekarošana" ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Te, starp citu, ir dāsns darba lauks pētniekiem, lai skaidrotu, kāpēc kaimiņu valstīs nav iecienīti nacionālie blokbāsteri – varoņepi (lietuviešu un igauņu vēsturiskās lielfilmas neskatās Latvijā, savukārt latviešu piedāvājumu – Lietuvā un Igaunijā). Lai esošas un iedomātas barjeras netraucē šajās dienās paplašināt savu kino pieredzi ar mūsdienīgām kaimiņu filmām!
precizēts Baltijas dokumentālo filmu forumu norises laiks