Bez kaislībām operā nevar. Tāda ir žanra specifika. Bez tām nav iedomājama neviena operas izrāde, īpaši drāma, kuras varoņu kaislībām bieži ir visaugstākā – nāves – likme. Diezin vai vēsā, stoiskā mierā, bez emocijām ir iespējams pieņemt to, ka neesi izraudzīts lomai, par kuru tā sapņots, vai nedziedāsi to pirmizrādē. Publika visur strīdas par iestudējumu režiju. Intrigas, konkurences spriedze un sarūgtinājums, kas uzkrājas un var uzsprāgt skandālos, ir neatņemama operteātru iekšējās dzīves sastāvdaļa. Spriedzi tikai saasina Latvijā gadiem samilzusī problēma – neatbilstoši zemais mūziķu atalgojums.
Konkursā uz Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdi piedalījās 41 pretendents, un jaunās vadības nosaukšana nevarēja neizraisīt viļņošanos, lai kāda būtu konkursa komisijas izvēle. Daudz pretendentu, sīva konkurence, gaidas, karstas emocijas… Vai nav līdzīgi kā ar lomu sadali izrādē? Eļļu ugunij pielej tas, ka pēdējo mēnešu skandalozo atklāsmju fonā (saistībā ar LTV, Latvijas dzelzceļu, Rīgas Tūrisma attīstības biroju, Rīgas satiksmi, Olainfarm, Eco Baltia vidi utt.) pats jēdziens "valde" Latvijas publiskajā telpā ir degradēts un iedarbojas kā izteikti negatīvs kairinātājs. To uzskatāmi apliecināja LTV raidījumā Kultūršoks izskanējušās bažas par jaunā Operas vadītāja Egila Siliņa kompetenci. LNOB producente Kristīne Zvirbule ir skarba: "Nevar nākt uz operu mācīties menedžmentu."
Egils Siliņš ir viens no starptautiski pieprasītākajiem basbaritoniem, viens no izcilākajiem Riharda Vāgnera opervaroņu interpretiem. Savā 30 gadu dziedātāja karjerā viņš ir atveidojis vairāk nekā 90 lomu nozīmīgākajos pasaules opernamos un festivālos. Egils Siliņš runā vācu, angļu, krievu, spāņu un itāļu valodā un ir līdzdarbojies mākslinieku aģentūrā Cademi Artists Management Valjadolidā (Spānijā), kuras pārstāvēto mākslinieku sarakstā līdzās viņam pašam ir ievērojamais krievu diriģēšanas vecmeistars Vladimirs Fedosojevs, mums labi pazīstamie krievu mecosoprāns Oļesja Petrova un turku tenors Murats Karahans, kā arī jaunais latviešu soprāns Margarita Vilsone.
Neviens nav universālais kareivis, taču Egila Siliņa vārds un plašie kontakti mūsu Operai ir ieguvums, un viss nav jādara tikai galvenajam vadītājam, kura ziņā būs mākslinieciskie jautājumi un "pēdējais vārds". Operā strādā gana daudz pieredzējušu, profesionālu producentu, Kristīni Zvirbuli ieskaitot, savukārt par teātra darbu kopumā (t. sk. remontu un investīciju projektiem) valdei ir jādomā kopā, kā tas bijis līdz šim. LNOB valdē darbu turpinās Inese Eglīte, kura arī līdz šim Operā bija atbildīga par finansēm, savukārt administratīvo vadību uzņemsies jaunais valdes loceklis Sandis Voldiņš, kurš nāk no valsts pārvaldes jomas (bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs u. c.). Tikai atgādināšu, ka līdz šim visilglaicīgāko LNOB direktoru Andreju Žagaru 1996. gadā amatā iecēla Andra Šķēles valdības laikā vien ar operskatītāja un restorānu vadītāja pieredzi.
Itamars Toledano
Itamars Toledano
Paulas Jēger-Freiman rēgs