Šie ir arī Latvijas ekspozīcijas North by Northeast (Ziemeļi – Ziemeļaustrumi) mērķi, kurā būs skatāmi Latvijā un citviet profesionāļu augsti vērtēto mākslinieku Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa jaunie, speciāli biennālei veidotie darbi. Venēcijas mākslas biennāle būs atvērta apmeklētājiem no 1. jūnija līdz 24. novembrim.
Šīgada Latvijas ekspozīciju atšķirībā no iepriekšējām organizē starptautiska komanda. Pie ekspozīcijas strādā trīs līdzkuratores Ņujorkā – Anna Bārlova un Kortnija Finna no mūsdienu mākslas organizācijas Art in General sadarbībā ar šī raksta autori, bet organizatorisko darbu veic Laikmetīgās mākslas centrs kim? Rīgā. Kāpēc gan latviešu mākslai būtu vajadzīgi kuratori Ņujorkā? Pirmkārt, šāda mēroga notikumos skatījums no ārpuses un ārvalstu organizāciju starptautiskā pieredze var palīdzēt izrauties no Latvijas mākslas pasaules pašpietiekamības un noslēgtības. Otrkārt, Art in General profesionālā reputācija ir brīnišķīgs instruments abu mākslinieku un Venēcijas biennāles Latvijas paviljona popularizēšanai, un tieši ar šādu mērķi Art in General galerijā šobrīd ir skatāma Podnieka un Salmaņa darbu izstāde (no 7. līdz 30. martam, sk. www.artingeneral.org).
Šī Venēcijas paviljona ievadizstāde tika atklāta Arsenāla mākslas nedēļas (Armory Arts Week) ietvaros, kas notiek vienlaikus ar Ņujorkas lielāko mākslas mesi The Armory Show. Pateicoties Art in General kontaktiem, intriga ir izdevusies, un varam rēķināties ar daudzu ietekmīgu ņujorkiešu iegriešanos Latvijas ekspozīcijā Venēcijā, kā arī sekojošām publikācijām un sadarbības piedāvājumiem māksliniekiem.
Vienlaikus izstāde Ņujorkā akcentēja dažus problemātiskus aspektus, kuri raksturīgi Latvijas mūsdienu mākslas pasaulei kopumā. Piemēram, Ņujorkas žurnālisti un mākslas kritiķi pauda neviltotu apbrīnu par Podnieka un Salmaņa oriģinālajām idejām – bet tikai pēc tam, kad viņiem tika izskaidrots darbu tapšanas process un latviskais kultūras konteksts. Te nu arī daļēja atbilde uz jautājumu, kāpēc vienai izstādei būtu nepieciešami trīs kuratori. Jo Latvijā nav pazīstama rietumnieciskā prakse, ka mākslinieks ir pats savu darbu advokāts, prasmīgs savu māksliniecisko ideju tulkotājs teorētisko konceptu valodā. Turklāt Latvijas mūsdienu mākslai tās labākajās izpausmēs ir raksturīga netieša, izsmalcināta izteiksmes forma, kuras adekvāta uztvere prasa no skatītāja zināmu laika un enerģijas ieguldījumu. Taču gan Ņujorkas galeriju apritē, gan Venēcijas biennālē katrs mākslas darbs, lai cik izsmalcināts tas būtu, konkurē ar tūkstošiem citu darbu uz dažām sekundēm nogurušā skatītāja uzmanības. Ekspozīcijas verbālās komunikācijas efektivitātei šādos apstākļos var būt izšķiroša nozīme.
Sk. arī www.kim.lv, www.northbynortheast.lv un www.labiennale.org