Ģimenes formāts Nacionālajā teātrī

Kam patīk un kam nē. Bērni ne ar ko neatšķiras no, tā saucamajiem pieaugušajiem un, ja viņiem vecāki ir autoritāte, tie parasti "brauc pa tām pašām sliedēm", protams, kamēr kaut kas no tām sliedēm izgrūž, ja izgrūž. "Teātra cilvēki"ir vesela stāsta vērti, tāpat kā komedianti u.tml. kuriem teātris gauži patīk līdz apgalvojumam, ka dzīve arī teātris vien esot. Protams , ir arī cita viedokļa kopēji un viņi ne par matu nav mazāk inteliģenti(ar nolūku nesaku kulturāli, jo katrs cilvēks ir kādas kultūras subjekts), kaut viņiem teātris, maigi sakot, ne visai.

Neesmu triju bērnu māte, bet tēss, kas saprotams, nav un nevar būt tik nozīmīgi, jo es jau 9 mēnešus ar tik pilnu atbildību nepiedalos procesā. Savus bērnus esmu vedis uz izrādēm, pārāk nešķirojot vai kāda no tām nav domāta pieaugušajiem. Taisnības labad jāsaka, ka tas bija tais laikos, kad naturālizms skatuvi vēl nebija skāris un nebija jābīstas, ka NT zelta kolonādē un skatuves apvalkā viens neizviksies plikiem pautiem vai Poļiščukas brīnumā viena vadošā prīma neizlīgos tesmeņus līdz pašai zemītei. Kad DT netiks uzmīļotas un izmīļotas visas sexuālās perversijas ar izcilu garšu, saņemot atsaukšanos no publikas, kuras dēļ mākslas darbs tapis. Atvainojos, bet tās jau tādas galējās kantis. Faktiski gribēju teikt, ka nevajadzētu domāt, ka bērns neko nespēj saprast vairāk par mūsu noliktajām mērvienībām, bet pieaugušais, savkārt, būtu tik gudris, ka būtu itin kā domāts bērnu repertuāra nicināšanai. Šo jaunu "Vilka" izrādi neesmu vēl skatījis, jo man, ka tevi jupis, nav akurāt no jauna radītu mazu bērnu. Bet varbūt vajadzētu iet ar tiem pašiem, kas jau ir- vecumā no 29-36 gadiem? Lai gan saprotu, ka no Seņkova mazumiņš vien dabūts, bet patīk tā ievirze- slavēt Seņkovu, kamēr vēl modē, tāpēc, ka mode ir pārejoša, jāvalkā kamēr var. Manas mērauklas bērnu izrāžu vērtējumā ir radiouzvedumi "Sniegbaltītes skola", "Trīs ruksīši" un "Pēc līdakas pavēles", kur veco laiku aktieri radīja tēlus ar vēl lielāku nopietnību un atbildību kā citos uzvedumos. Piemēram, Emmas Ezeriņas Lāču māti un princeses kalponi, kura prot mazliet afrikāņu mēlē, Ludviga Bāra Vilku jau aizmirst nav iespējams. Un tad pretnim, piemēram, NT " Karlsonu" un "Maksi un Moricu", DT "Punktiņu un Antonu"( ar ar atšālētiem galveniem varoņiem un sajukušu guvernanti). Visbaigākais iespaids no "Makša" ( Par Karlsonu ar švamju parūkām un hermofrodīti jeb geju ? Bokas j-dzi nerunāšu, jo publika viņu dzīvotgribu ātri novērtēja, izlemjot drīzu galu . Kas palika pāri? Mūžam jautrā attieksme pret darbu, kas Egliena izskatā sāk jau gurdināt.) Bet Maksis ir savā ziņā etalons.. Lidojumi šņorēs, līdz pat bērni uz tiem vairs nereaģē. Leļļu ( āža u.c. lopu dancināšana) piedalīšanās, kas ,ātri izsīkst. Pugas, bērnu līksmi sagaidītā, Stāstnieka ātrs sašļukums. Gaismiņas dīvainā raksturu veidošanas tehnika, kur sākums ir daudzsološs, bet ātri vien iestājas "puskāja" Tehnika, kā varētu domāt, mantojums no "Skroderdienu" Antonijas, kura laika gaitā arī pārvērtās, piedodiet, par garlaicīgu slotu. Nu, un tad tā mūzika, Jo izrāde plok kā pārdurts balons, jo skaļāk uzgriež. Radisti NT laikam ir ar traumētu dzirdi, jo nupat Zipā rādot Raņevsku, pirmajā cēliena Veltu Līni tikai nosacīti varēja klausīties, galvenā bija skaņu partitūra. Lai gan jau nevar zināt, vai tā TV vaina vai režisores Rogas komanda. Tāda parādība NT dabūjama bez žēlastības un regulāri. Pēdējais būtu kritiķu loma bērnu izrāžu svēršanā, kur žurnālista Jundzes un Verhoustinskas k-dzes ieguldījums dažkārt ir mērāms zelta stangu vērtībā. Izrakstījos gan par daudz, bet tādēļ, ka nemūžam nesapratīšu, kāds iemesls ir teātriem darboties atlaidinātā režīmā, kad sākas (retais!) veltījums bērnu auditorijai. Piedodiet, ka man vēl viss nesākas un nebeidzas ar Seņkovu. Pāragri fetišējot, nobeigt gribat, vai? Ļaujiet taču režisoram iestādīt sevi un augt. Bet mums tāda maniere- vispirms sakliedzas vispārākajā tesitūrā, pēcāk nezin kādas vien bedres rakt.

Uz izrādi biju ar savu 5-gadnieci. Meitai un man ne mirkli nebija garlaicīgi. Blakus esošie bērni mierīgi skatījās bez komemtāriem un sačukstēšanos ar vecākiem, dīdīšanos. Patika. Vienīgi- bērnu biļetēm gan varētu piemērot atlaidi.....