Ideju tirgus.LV

Viens no realitātes šovu paveidiem, kurā cilvēki publiski izdzīvo kārtējās sacensības. Viņiem nav jādraudzējas vai jācīnās, bet citu vidū jāizceļas ar savu biznesa ideju. Skatītāji var iejusties vismaz trīs lomās: pirmā – ja nu es pieteiktu savu ideju, otrā – vai es lemtu kā žūrija, ja būtu žūrija, trešā – vai kā pircējs noticu šai idejai un gribu šo piedāvājumu. Žūrijas "tviteris"Gari, "mazliet virs zemes" sperti soļi, pasaules valdnieku vai vismaz Čārlija eņģeļu gaita, stāja kā modes reklāmas klasikā vai Tarantīno Atsvabinātajā Džango, kad lielā šaušana veiksmīgi pabeigta. Tā parādīta žūrija, kas novērtē dalībnieku idejas. Pasniegta vizuāli pompozi, staigājot pa kādas biroju mājas gaiteni, bet kopumā ieinteresēti, lietišķi cilvēki, kas dalībniekiem vēl labu. Uzņēmēji, firmu vadītāji, kuru sasniegumi liek cerēt, ka labāko izvēle būs pamatota. Kārtīgas vizītkartes izgatavotas tieši viņiem, bet sagurušo žūrijas pārstāvju portretus grūti savienot ar vareno uznācienu. Biznesa ideju vērtētāju raksturu iepazīt neizdodas, jo viņiem atvēlētas tikai dažas frāzes, tāds vērtējuma tviterformāts. Ideju kritēriju saraksts žūrijai droši vien ir skaidrs, bet secinājumos tik daudz aptuvenības... Viens dalībnieks patīk, jo ir aizrautīgs, otram harismas par daudz, trešais trāpa kāda žūrijas pārstāvja hobija zonā un izskatās labāk. Šajā raidījumā ir mazliet no pareģa spējām, mazliet no ekstrasensu cīņām. Ne velti tā reklāma pārspīlēti skandina par uzņēmēju gēnu. Žēl, ka "gēna" manifestāciju žūrijas locekļu personās raidījuma autoriem neizdodas parādīt. Viņu rīcībā ieinteresēti jautājumi un pacelts īkšķis – kā sociālā tīkla garāmgājējiem, nevis ideju telpas iekārtotājiem. Domu tendences Firmas noslēpumā vari ieraudzīt, kādas domas virmo, kā izskatās topošo uzņēmēju tirgus. Nieks, ja kāds ideju neuztver, sīkums, ja netic, cilvēku sapņi tik un tā ir šī raidījuma aizraujošākā daļa. To atcerējos, kad pērnvasar Pozitivus lietus dienā kopā ar draugiem skaitīju, cik cilvēku nopirkuši krāsainos, stilīgos, somiņā pārvēršamos lietus mētelīšus, kas bija redzēti pirmajā Firmas noslēpumā. Idejas turpina dzīvot arī pēc šī projekta un bez tā atbalsta! Ideju pieteikšanas daļa, iespējams, dinamikas dēļ raidījumā saīsināta. Tā mazliet atgādina projektu pieteicēju "caureju", ētera laika beigās nevari atcerēties visu vairāk nekā desmit dalībnieku piedāvājumu. Ja vien ideju vērtēšana būtu skaidrāka, no tās varētu mācīties. Ja žūrijai ļautu pamatīgāk pamatot, nepaliekot pārliecināja/ nepārliecināja, iepatikās/nesajutu izplūdušajās robežās, viss nelīdzinātos vienkāršai darba sapulcei. Durvju sargs _Firmas noslēpums _ir viens no raidījumiem, par kuru nav skaidrs, kāpēc tam vajadzīgs vadītājs. Tas ir neatminams noslēpums, kā spriedzes pārpilnā projektā, kurā cilvēki piedzīvo drāmas, jo iegūst stimulu nākotnei vai spiesti piedzīvot publisku neveiksmi, var neprast radīt īpašu noskaņojumu un unikālu raksturu. Kā var nevēlēties ieguldīt enerģiju, lai parādītu, kas notiek, kad gaiss ir gluži ideju un emociju iebiezināts? Gatis Mūrnieks tiešām veiksmīgi ierakstījis reklāmu un pāris ievada teikumu. Bet tie pilnīgi vienādie, cilvēkus droši vien kaitinošie jautājumi pēc iznākšanas no žūrijas telpas – kā bija? – nespēj atklāt vadītāja potenciālu. Mūrniekam raidījumā nav atrasta piemērota loma. Kā jau parastajos realitātes šovos – smagums jāiznes dalībniekiem. Viņi cīnās un aizpilda formāta vienkāršību, ļaujot skatītājiem būt par ideju konflikta ar skarbo realitāti lieciniekiem. Raidījuma grafiskais noformējums gan ir labs. Kā jau nereti gadās – ja problēma ir saturs, ne vienmēr forma to izglābj.