Galā koncerts, ar kuru iesākās Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunā sezona, šoreiz nevilināja ar spožiem citzemju solistu vārdiem, bet piedāvāja pašas Operas un baleta spēku inventarizāciju. Te skaidri un gaiši varēja redzēt, kas mums ir, kā nav, ko nedrīkstam pazaudēt un ko varam iegūt.
Koncerts atklāja, kas ir reāli iespējams, – piemēram, Antiņa ārija tenora Andra Ludviga sniegumā apliecina, ka viņš droši varētu sēsties Arvīda Žilinska Zelta zirga mugurā. Redzējām arī, ko patlaban tomēr nevar celt, – piemēram, balsu kapacitāte operas trupā un tās tuvākajā orbītā nesniedzas līdz Jāņa Mediņa/Raiņa mūzikas drāmas Uguns un nakts tēlu – simbolu vāgneriski dramatiskajam vērienam. Taču ir patīkami, ka sezonas atklāšanā tika godinātas nacionālās klasikas vērtības – arī Alfrēda Kalniņa Baņuta un Jāzepa Mediņa Vaidelote. Tas ir savlaicīgs izlūkgājiens, tuvojoties Latvijas simtgadei 2018. gadā. Opernamu darba plānošanas kontekstā tas ir jau rīt!
Vācijā izskolotā soprāna, Nirnbergas operas studijas solistes Margaritas Vilsones debija sezonas atklāšanas Galā koncertā bija pārliecinošs solījums, ka Johana Štrausa (dēla) operetes Sikspārnis jauniestudējuma pirmizrādē 10. decembrī ausis un acis priecēs dzirkstoši skanīga un skatuviski šarmanta Rozalinde. Negaidīts pārsteigums bija mūsu starptautiskās zvaigznes Maijas Kovaļevskas iznāciens apjomīgajā, emocionāli daudzšķautņainajā Tatjanas vēstules skatā no Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins, kas dīvas repertuārā ir kopš debijas Glaindbornas festivālā 2008. gadā. Taču īstu, satriecošu pārsteigumu šajā vakarā sagādāja lieliskais latviešu baritons Valdis Jansons, kura dzīve un karjera rit Itālijā. Klausoties, kā tikai ar balss spēku un krāsām viņš atklāj Džuzepes Verdi operas Makbets titulvaroņa šekspīrisko, dinamisko iekšējo drāmu, nevarēja nejust īstu itāļu vokālo skolu un profesionālo meistarību pašā varēšanas plaukumā. Balss plūdumam un emocionalitātei tā piešķir pavisam citu, plašāku mērogu un jēgu.
Uz Itāliju rīdzinieks Valdis Jansons devās tūliņ pēc Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas absolvēšanas un izskolojās Parmas konservatorijā. Profesionālo skatuves karjeru viņš sāka 2004. gadā, debitējot Mocarta operā Figaro kāzas. Sekoja uzvaras vairākos starptautiskajos vokālistu konkursos (Džuzepes di Stefano konkursā 2006. gadā, As.Li.Co 2009. gadā u. c.) un debija vairāk nekā 30 lomās Itālijas teātros. Jansons dziedājis izrādēs Austrijā (Theater an der Wien Vīnē), Bulgārijā (Plovdivā, Rusē), Portugālē (Nacionālajā Sankarlo teātrī Lisabonā), Brazīlijā (Riodežaneiro pilsētas teātrī). Viņš koncertējis Pekinā, Londonā, Ņujorkā un Vašingtonā. Rīgā gan Valdis Jansons parādījās tikai 2012. gadā Enriko lomā Gaetāno Doniceti operā Lučija di Lammermūra, kurā atgriezās vēl vairākkārt. Operas viesizrādēs Krievijas Lielajā teātrī tieši viņš "bija trupas visspožākā rota…, vislabākais šajās viesizrādēs Maskavā", laikraksts Vedomosti, 2013). Nepalaidiet garām iespēju pirmo reizi dzirdēt Valdi Jansonu grāfa di Lunas lomā Džuzepes Verdi Trubadūra izrādē Latvijas Nacionālajā operā 25. septembrī! Viņam šajā lomā jau aplaudējusi publika Lisabonā.