Kultūra un Maxima

Vasarā vedu savu bāreni uz Stradiņiem uz vizīti pie ārsta pirms operācijas. Tur bija tāda situācija - plkst 08:00. Mums izdod kārtas numuriņu,jāiet uz kasi samaksāt par vizīti. Pie kasēm garas rindas, jo kases nestrādā. Lodziņi ciet - aiz tiem sievietes pļāpā par dzīvi. Cilvēkiem jau jāiet pie ārsta, bet nevar saprast,ko darīt,jo nav samaksāts, neviens nesaka ko darīt , cik ilgi vēl gaidīt. Pienāk apsargs un pēkšņi mums saka- ko te drūzmējieties kā govis aplokā, nu ka sastājieties kārtīgās rindās. Tad es uzsprāgu - johaidī es teicu- kas jūs tāds esiet,ka iedrošinieties mūs par govīm saukāt,tāvietā, lai jūs novērstu bezjēdzību - ka darbinieki sēž un pļāpā,tā vietā, lai risinātu situāciju, jūs te mūs vēl apsaukāsiet! Kā jūs domājiet,ko apsargs izdarīja, izmetās pa durvīm laukā uzpīpēt. Savukārt, cilvēki manas balss iedrošināti sāka celt troksni un pēkšņi pātris minūšu laikā pieņēma naudu un izrakstīja kvītis, bez jebkādiem datoriem. Man toreiz palika tik pretīgi - es domāju - cik zemiska tauta esam, slinki bļauri, kas reizi 4 gados savu dūšu atsvaidzina dziesmu svētkos. Tā lūk. Skumji. Jāmainās ir visai sabiedrībai, ikdienā.

Ja par kultūru. Ko man stāsta manējie, ka balkus esošie veikali uzreiz pacēluši cenas ziediem un svecēm,ka ne glābējiem, ne izglābtajiem nav piedāvāti karstas tējas, par evakluāciju, elementāru kulturālu atvainošanos pat nerunājot. Tā ir ārprātīga nekultūra un beztiesiskums, kurā visi esam iesaistīti. Pārlasu ziņas- galvenais,ko izlobu - pastāv jaunu katastrofu draudi, vainīgo nav un kā var noprast nebūs, jo jau izraudzīti virsprokurori un eksperti ar ģimeniskām un korporatīvām saitēm ar būvniekiem - lielākajiem ziedotājiem partijām. Zatleristu ministrs Pavļuts ne domā atkāpties, ne domā atvainoties, ne domā nožēlot , tok domājot sakārtot sistēmu. Vēl es nerrim gribu teikt, ka tiesiskums ir tad,kad tiesu sistēma nodrošina likumu darbošanos. Mums tā nav - mums tiesneši ir pērkami un acīmredzot visa sistēma ir tāda, ka viņi nesodīti drīkst paši neievērot likumus. Saka, ka jebkurai mūzikas grupai izšķirošais esot bundzinieks - kā viņš spēj uzsākt un noturēt ritmu. Tad savukārt , valsts stabilitāti nosaka tiesiskums. Tā realitāte , kādu es redzu ir tāda, ka mūsu valstī pilnīgi viss - pat tiesu sistēma, nemaz nerunājot par saeimu, par valdību,par policiju utt. ir pakļauta bagāto - pie varas esošo privilēģiju nodrošināsanai. Kamēr mēs tikai klusi skumsim un dzejosim par to - tikmēr jau tie kļūs par neatgriezensikiem procesiem - tas beztiesiskums.

Dīvaini, ka Diena nav nointervējusi vai pārpublicējusi NRA interviju ar būvinženieri Meierovicu, kurš kompetenti un lakoniski izskaidro notikušo; arī to, ka izmeklēšanu vajadzētu varēt paveikt 3 dienās - nevis vilkt garumā līdz pavasarim! Satriecošs cinisms - tāds pats kā valsts mēroga sēru laikā izjust nepārvarbu nepieciešamību doties uz modes skati Lietuvā!